Diriģents Mārtiņš Klišāns (56) skandina trauksmes zvanus, ka skolu jaunatnes Dziesmusvētkiem pieteicies rekordmazs bērnu koru skaits. Kāpēc tā noticis, un vai skolēnu koru sarukšana apdraud Dziesmusvētku tradīcijas turpināšanos?
Šoruden skolās vēsture un sociālās zinātnes atgriežas kā atsevišķi, nevis kopā salipināti priekšmeti. Vēstures skolotājs Jānis Arājs stāsta, kāpēc bija svarīgi par to cīnīties
Šā gada 9. klases centralizētajā eksāmenā matemātikā vidējais vērtējums bija tikai 43,2%, kas ir zemāks rezultāts nekā iepriekšējā mācību gadā. Turpretim Valsts izglītības satura centra (VISC) provizoriskie rezultāti liecina, ka vidusskolēnu vidējais vērtējums optimālā līmeņa centralizētajā eksāmenā matemātikā ir 34%.
No šā gada sākuma Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis ir Eurochambres prezidenta vietnieks. Kāds no tā ieguvums Latvijas uzņēmējiem?
Ambiciozais projekts Skola2030, kas solīja no bērnudārza līdz vidusskolas pēdējam zvanam mācīt 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas un prasmes, ir ieviests. Taču skolotāji jau ķērušies pie kļūdu labošanas — nevis skolēnu darbos, bet mācību programmās
Iedvesmojošas personības un noderīgas vietnes, ko nepalaist garām tīmeklī, iesaka Elīna Šneibe, kustības Liepaja TechGirls līdzradītāja.
Publiskajā telpā nereti izskan dažādi viedokļi par izglītības kvalitāti Latvijā, tostarp, ka mūsu valstī izglītība nav kvalitatīva vai atbilstoša 21. gs. tendencēm. Tie ir viedokļi, bet fakti liecina, ka Latvijas skolu un augstskolu absolventi turpina studijas ārvalstīs un dara to sekmīgi, tātad Latvijā iegūtā izglītība ir starptautiski konkurētspējīga. Tiesa, ir arī aspekti, kurus nepieciešams pilnveidot, un šeit būtiska loma ir ne tikai augstskolām, bet visām iesaistītajām pusēm – politikas veidotājiem, mācībspēkiem un arī studentiem.
Ikviens mācību gads skolā sākas ar svētku pasākumu, jauniem plāniem, mācību priekšmetiem, skolasbiedriem un arī skolotājiem. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrija aktualizē statistiku, kas nemainīgi apliecina, ka skolās trūkst skolotāju - gadu no gada ir neaizpildīti vairāki simti vakanču. Latvijas augstskolas sagatavo pietiekamu skaitu jauno pedagogu, tomēr liela daļa pedagoģijas programmu absolventu vispār nesāk darbu skolā, citi no tās aiziet, nostrādājuši tikai dažus gadus. Kadru mainība ir viens no faktoriem, kas būtiski ietekmē izglītības kvalitāti.
Īpaši mazs stundu skaits ir noteikts mākslas priekšmetiem - mūzikai, literatūrai, vizuālajai mākslai
Pirms vairākiem mēnešiem slejā rakstīju par šķēršļiem, kas liedz efektīvi iesaistīt vecāka gadagājuma darbspējīgos cilvēkus darba tirgū. Biju nepatīkami pārsteigts, par šo publikāciju saņemot kritiku, ka esmu vecāku cilvēku nodarbināšanas pretinieks. Tā nav. Aizvadītajā nedēļā n
Šogad augusi uzņēmumu izpratne par to, kā investīcijas sabiedrībā salāgot ar uzņēmuma izvirzītajiem stratēģiskajiem mērķiem un politiku
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
