Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 2
Nepiedienīgas ziņas sociālajos tīklos, seksistiski komentāri. Seksuāla uzmākšanās augstskolās nav jaunums, un tā notiek ne tikai Mūzikas akadēmijā. Kā izmainīt šo sistēmu?
To, ka Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) piedāvātā alga būs smieklīga, es zināju. Humanitārās zinātnes augstskolā ir vajadzīgas, lai nesaceltu brēku sabiedrībā un paturētu vēsturisko universitātes statusu, bet faktiski nekad mūsdienu Latvijā nav bijušas pietiekami finansētas, jo nav likušās gana svarīgas eksakti orientētajā Latvijas zinātnes telpā un finansēšanas modelī. Zināju arī, ka birokrātija LU būs liela, jo tā taču ir mana Alma Mater un vecākus neizvēlas, reizēm tikai pēc tam visu mūžu iet pie psihoterapeita.
Pēdējos gados būtiski attīstījies un paplašinājies dažādu kursu, apmācību, profesionālo prasmju pilnveides un interešu izglītības piedāvājums. Mācības piedāvā gan akreditētas izglītības iestādes, gan cilvēki bez iepriekšējas pieredzes un nepieciešamās kompetences, izmantojot sociālos tīklus un citas platformas. Kā izvēlēties plašajā piedāvājumā un atšķirt profesionālus un licencētus pakalpojumu sniedzējus no kursiem un ekspertiem, kuri pārdod tukšu gaisu?
Vai mums izdosies īstenot augstākās izglītības sistēmas reformu? Izglītības un zinātnes minstrijas sagatavotajā konceptuālajā ziņojumā ieskicēts piedāvātās reformas plāns, bet vairākām augstkolām ir daži iebildumi, taču nav arī pārliecinošu citu risinājumu - piemēram, kā mazināt Latvijas augstākās izglītības telpas sadrumstalotību (Latvijā ir viena augstākās izglītības institūcija uz 35 556 iedzīvotājiem, Igaunijā - uz 63 095, Lietuvā - uz 63 477, bet Somijā viena augstākās izglītības institūcija uz 143 243 iedzīvotājiem), kā risināt nepietiekošo finansējumu, kas Latvijā ir viens no zemākajiem starp Eiropas Savienības valstīm, rēķinot uz studējošo[1].
Latvijas izglītības sistēma pamatskolas un vidusskolas posmā jau tagad piedzīvo fundamentālas pārmaiņas, proti, pāreju uz tā saukto kompetenču jeb lietpratības izglītību. Taču aktuāls ir jautājums, kādas kvalitātes augstāko izglītību saņems Latvijas augstākās izglītības iestādēs studējošie.
Bez starptautiski konkurētspējīgas augstākās izglītības nav iespējama attīstība
Jaunās prasības saviļņojušas akadēmisko vidi - profesoram būs jāprot angļu valoda un jāpublicējas ietekmīgos zinātniskos žurnālos!
Jaunajam Vidzemes Augstskolas rektoram Gatim Krūmiņam vēsture ir sirdslieta, bet viņš nedomā, ka būtu jāmācās no cara laika mācību grāmatām
Akadēmisko mācībspēku ar doktora grādu Latvijā pietiek tikai divām lielām universitātēm, taču valsts uztur veselas 17. Studentiem ir iespēja par velti izvēlēties kādu no 960 izglītības programmām, lai gan to kvalitāte mēdz būt vāja. Tad kāpēc mums visiem ik gadu no valsts budžeta jāmaksā 41 miljons latu par augstākās izglītības sistēmu, kuru tikai retais atzīst par adekvātu?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
