Karš kā valstu savstarpējo attiecību forma ir atgriezies mūsu realitātē. Pirmais solis uz gatavību tam ir apzināties, ka pašlaik neesam gatavi, secina vēsturnieks Valdis Kuzmins
Jaunākā ažiotāža Latvijā ir saistīta ar paredzēto objektu Ogres Neatkarības laukumā. Izteiktas dažādas, varētu teikt - īpatnējas domas par to, kas ir un kas nav nacistu simbols.
Vēsturnieku rokās nodota latviešu leģionā dienējušā karavīra Nikolaja Uldriķa fotonegatīvu kolekcija, kurā ir vairāk nekā 850 attēlu. Ko līdz šim nezināmu atklāj gandrīz 80 gadus vecās melnbaltās fotogrāfijas?
Konstantīna un Vladislava Kokinu liktenis Otrā pasaules kara pēdējā gadā atklāj traģēdiju, ko toreiz piedzīvoja simtiem ģimeņu — brālis bija spiests karot pret brāli
Nākamajā dienā pēc mūsu sarunas režisors Viesturs Kairišs devās uz Krāslavu, kur notika viņa jaunās filmas Pilsēta pie upes (Piļsāta pi upis) pirmizrāde. Viņam šķita ļoti svarīgi, lai pirmizrāde būtu Latgalē. Un Krāslava jau tieši tāda arī ir — piļsāta pi upis
Lai saglabātu latviešu intelektuālo spēku, Latvijas Centrālā padome Otrā pasaules kara izskaņā organizēja bēgļu laivas, kurās literāti, zinātnieki, mākslinieki pārcēlās uz Zviedriju. Kādas pašizpausmes iespējas latviešu intelektuāļiem bija emigrācijā — to pētījusi literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe
Pretošanās kustības vēstures apzināšanās ir cieši saistīta ar nācijas pašapziņu. Tā uzskata Ugāles uzņēmējs Andrejs Ķeizars, kurš izveidojis muzeju Rubeņa bataljonam. Latvijai tās simtgadē viņš kopā ar citiem kurzemniekiem gatavojas dāvināt pilnveidotu Nacionālās pretošanās muzeju
Divas personas, par ko iepriekš ziņoja aģentūra LETA, aizturētas par ļaunprātīgu pretošanos policijai, pret viņiem iesākta administratīvā lieta.
Galvenos riskus rada iespējamie centieni diskreditēt Latviju starptautiski.
Kopēji izglītības standarti, vienas un tās pašas mācību grāmatas, skolēni iet uz vieniem un tiem pašiem muzejiem un skatās filmas par Latvijas okupāciju un deportāciju 1941. gada 14. jūnijā, kad no Latvijas izveda vairāk nekā 15 000 cilvēku. Tomēr vēsture, ko mācās krievu un latviešu skolēni, ir atšķirīga
9.maijā Latvijai nav ko svinēt, uzskata vēsturnieks Uldis Neiburgs, jo padomju karaspēks nevis atbrīvoja, bet vēlreiz okupēja Latviju. Kopš valsts atguvusi neatkarību, jāizmanto katra diena, lai atbrīvotos no okupācijas varu mītiem
Daži vārdi par 16.martu
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
