Leģionāru piemiņas gāgiens 16.martā. Foto: Edijs Pālens, LETA
Daži vārdi par 16.martu
Atkal pienācis tas datums, kad kā katru gadu piepildīsies Krievijas cerības, ka latvieši tai brīvprātīgi izmetīs āķi, uz ko varēs uzkarināt melus gan par āķa izmetējiem, gan par latviešu tautu un Latvijas valsti.
Visu problēmu pamatā ir tas, ka daudzi Latvijā nesaprot, cik Rietumos ienīsts ir jebkas, kam piekarināta birka „SS". Un ir pilnīgi vienalga, ka no leģiona apzīmējuma „Latviešu SS brīvprātīgo leģions" (Lettische SS-Freiwilligen-Legion) vienīgā patiesība ir vārdam „Latviešu". Leģions nebija nedz īsts SS (jo latvieši nav pareizās rases cilvēki), nedz arī „brīvprātīgs", par ko liecina „Iesaukšanas pavēle" (Einberufungsbefehl), ko var apskatīt Latvijas Okupācijas muzejā. Par palīdzību izvairīties no iesaukšanas vācieši arī izpildīja nāvessodu.
