Viena pagātne, divas vēstures

  • Gunita Nagle
  • 08.06.2016
  • IR
Pēterbaznīcas apkaime 1944. gada oktobrī, pēc vācu armijas atsišanas un padomju armijas ienākšanas Rīgā.

Pēterbaznīcas apkaime 1944. gada oktobrī, pēc vācu armijas atsišanas un padomju armijas ienākšanas Rīgā.

Kopēji izglītības standarti, vienas un tās pašas mācību grāmatas, skolēni iet uz vieniem un tiem pašiem muzejiem un skatās filmas par Latvijas okupāciju un deportāciju 1941. gada 14. jūnijā, kad no Latvijas izveda vairāk nekā 15 000 cilvēku. Tomēr vēsture, ko mācās krievu un latviešu skolēni, ir atšķirīga

Tieši pie šādiem secinājumiem nonākusi jaunā antropoloģe Alise Skrastiņa maģistra darba pētījumā Nepiedzīvotā pagātne: sociālās atmiņas konstruēšana vēstures mācību stundās par padomju laiku Latvijā. Lai izvērtētu sociālās atmiņas veidošanās procesu vēstures mācību stundās, viņa novēroja stundas divās Latvijas skolās. Latviešu un mazākumtautību. Izrādās - pietiek izvēlēties atšķirīgas metodes, citādi formulēt jautājumus, un vēstures stundās mācītais atšķiras. Tāpat kā skolēnu uzskati, kas sakņojas vecāku un vecvecāku stāstītajā par deportācijām, Latvijas okupāciju un padomju laikiem. 

Jaunākajā žurnālā