Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Saeima pagājušajā nedēļā ārkārtas sēdē ārlietu ministra amatā apstiprināja pieredzējušo diplomāti Baibu Braži. Viņa Latvijas ārlietu dienestā ir jau 31 gadu. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11 frakcijas Stabilitātei! deputāti, atturējās deviņi Nacionālās apvienības deputāti.
No šā gada sākuma Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis ir Eurochambres prezidenta vietnieks. Kāds no tā ieguvums Latvijas uzņēmējiem?
Pēc vairāk nekā 30 neatkarības gadiem redzam, ka Latvijas iedzīvotāju labklājība pēc dažādu pētījumu un rādītāju datiem ir pieaugusi un mūsu valsts ir pilntiesīga “bagātnieku kluba” jeb Rietumu ekonomikas dalībniece. Tomēr šajā Rietumu “bagātnieku klubā” esam viena no nabadzīgākajām valstīm, diemžēl mūsu kaimiņvalstis daudz ātrāk virzās uz labklājīgāko valstu saraksta augšpusi, kamēr Latvija turpina atpalikt aizvien vairāk. Pašlaik nav nekādu indikāciju, ka mums ir cerības nonākt starp Eiropas turīgākajām valstīm, kas nozīmē, ka līdzšinējā ekonomikas attīstības politika nedarbojas un to steidzami nepieciešams mainīt, fokusā liekot straujāku eksporta attīstību un investīciju piesaisti, nevis dažādu finanšu līdzekļu pārdali.
2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu. Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.
Kā ierasts, budžeta pieņemšanas laikā arī plašsaziņas medijos izskan dažādi viedokļi par to, kā budžetu veidot labāk. Nereti - emocionāli viedokļi. Jāsaka, ka pie šādas koalīcijas tas arī ir gandrīz neizbēgami, t.sk., arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanu laiks. Tomēr, vismaz tiktāl, cik tas skar budžetu, un ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ mūs nesagaida ekonomikas izaugsmes gadi, gribētos, lai politikas veidotāji vairāk pieņem pierādījumos balstītus lēmumus.
Kā uzņēmumiem darba vidi padarīt drošāku laikā, kad pamazām tiek atlaisti groži Covid-19 izplatības ierobežojumiem
Jaunuzņēmumu izplatība un atbalsts, ko tiem sniedz dažādas valsts un pašvaldību institūcijas, noteikti ir būtisks mūsdienu attīstības rādītājs. Tas signalizē, kā savā tautsaimniecības attīstības redzējumā iekļaujam inovatīvas un uz nākotni vērstas biznesa idejas. Šobrīd Latvijā darbojas vairāki simti jaunuzņēmumu, kas spējuši piesaistīt investīcijas par vairāk nekā 210 miljoniem eiro. Vai ar to ir pietiekami, lai varētu teikt, ka pilnvērtīgi izmantojam šī salīdzinoši jaunā uzņēmējdarbības modeļa un arī jaunās ekonomikas nozares potenciālu?
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
