Kā uzlabot sabiedrības veselību un papildināt budžeta ieņēmumus

  • Arnis Sauka, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors
  • 11.11.2020
Ilustratīvs attēls no pixabay.com

Ilustratīvs attēls no pixabay.com.

Kā ierasts, budžeta pieņemšanas laikā arī plašsaziņas medijos izskan dažādi viedokļi par to, kā budžetu veidot labāk. Nereti - emocionāli viedokļi. Jāsaka, ka pie šādas koalīcijas tas arī ir gandrīz neizbēgami, t.sk., arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanu laiks. Tomēr, vismaz tiktāl, cik tas skar budžetu, un ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmijas dēļ mūs nesagaida ekonomikas izaugsmes gadi, gribētos, lai politikas veidotāji vairāk pieņem pierādījumos balstītus lēmumus.

Piemēram, gribētos dziļāku analīzi par iepriekšējo nodokļu reformu, t.sk., kā tā spēja (vai nespēja) risināt sociālo nevienlīdzību, ko deva (vai nedeva) uzņēmējdarbības vides attīstībai. Gribētos analīzi par plānotajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa un autoratlīdzību režīmos, ņemot vērā pašreizējo ekonomikas attīstības ciklu. Starp citu, atšķirībā no pagājušā gada, nedzirdam arī, cik plānots iekasēt no ēnu ekonomikas apkarošanas. Pilnībā apzinos, ka šādi pētījumi nav ne vienkārši, ne lēti. Bet arī zinu, ka daudz dārgāk mums visiem, nodokļu maksātājiem, izmaksās sasteigti, nepārdomāti lēmumi.

Jaunākajā žurnālā