Tendences
HES un kurināmā koksne ļauj Latvijai būt starp atjaunīgās enerģijas līderiem Eiropas Savienībā, bet nākamās desmitgades mērķu sasniegšanai rīcība ir nepieciešama jau tagad
Energoresursu sadārdzināšanās pamodinājusi interesi par gāzes un elektrības tarifiem pat tajos mājokļu īpašniekos, kuri iepriekš nevērīgi maksājuši rēķinus un pat nav centušies iedziļināties šo pakalpojumu niansēs
Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu. Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.
Energoresursu straujais izmaksu kāpums virknei Latvijas mājsaimniecību un uzņēmumu liek taupīt un meklēt alternatīvus ceļus, kā iegūt siltumenerģiju. Īpaši aktuāls šis jautājums kļuvis tagad, kad laiks ir vēsāks un apkures sezonu daudzi gaida ar nepacietību. Taču Latvijas Zaļais punkts atgādina un aicina apkurē neizmantot bīstamos atkritumus vai citus ķīmiskas vielas saturošus materiālus, jo tas var beigties ne vien ar dabas piesārņojumu, bet arī negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību.
Sabiedrība vienkārši kļuvusi taupīgāka vai tomēr vairāk domā par vidi?
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas prezidente un SIA Salaspils Siltums valdes locekle Ina Bērziņa-Veita dod vienkāršus un efektīvus padomus, kā iedzīvotājiem šosezon samazināt lielos rēķinus
Uzņēmums Koffeco no izmantotajiem kafijas biezumiem ražo kurināmās briketes, kas tirdzniecībā parādīsies jau šomēnes
Katru gadu Latvijas tirgū novietotā koka iepakojuma apjomi palielinās. Saskaņā ar Valsts vides dienesta (VVD) datiem 2019.gadā tirgū nonāca vairāk nekā 70 tūkstoši tonnas šī iepakojuma. Normatīvajos aktos noteikts, ka no tirgū novietotā apjoma atpakaļ jāsavāc ne mazāk 34%, t.sk. ne mazāk kā 20% ir jāpārstrādā. Atlikušo daļu no savāktā apjoma var reģenerēt jeb sadedzināt ar siltumenerģijas iegūšanu.
Vides konsultatīvā padome (VKP), kas sastāv no 20 nevalstiskajām vides organizācijām, ir pārsteigta, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), neskatoties uz vides nevalstisko organizāciju pretenzijām un ignorējot iesniegtos komentārus, ir apstiprinājusi jauno "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021.-2028. gadam" (AAVP).
Lielvārdieši
Pērn Latvijā iegūts rekordliels kūdras daudzums - turpat miljons tonnu. Purvi ir Latvijas, taču to racēji lielākoties ir ārzemju uzņēmumi, un arī pircēji atrodas viņpus robežas, jo valstī nav skaidrības, ko darīt ar šo vērtīgo dabas resursu, kas kaimiņvalstīs tiek gudri izmantots
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
