Pļaviņu HES pavasarī ūdens līmeņa regulēšanas laikā. Foto — LETA.
HES un kurināmā koksne ļauj Latvijai būt starp atjaunīgās enerģijas līderiem Eiropas Savienībā, bet nākamās desmitgades mērķu sasniegšanai rīcība ir nepieciešama jau tagad
Atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšana visās tautsaimniecības nozarēs spēlē nozīmīgāko lomu siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanā. Skaidrojam, kā Latvijai ir veicies līdz šim, kur esam paklupuši un kas vēl jāizdara mērķa sasniegšanai.
Pēc Eiropas Klimata aģentūras datiem, 2021. gadā Eiropā vidēji 22% no visas patērētās enerģijas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem. Latvija šajā topā ieņēma augsto ceturto vietu Eiropas Savienībā, jo gandrīz 42% no mūsu kopējā enerģētikas galapatēriņa veidoja atjaunīgie energoresursi.
Taču par absolūto vairākumu rūpējušies mūsu meži, jo tieši kurināmā koksne, ko galvenokārt izmantojam siltumapgādē, sedz 32,4% no kopējā energoresursu patēriņa Latvijā.
