Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka krīzes var piemeklēt jebkuru valsti – gan militāru konfliktu, gan dabas katastrofu, gan veselības krīžu veidā. Latvijai, tāpat kā citām Eiropas valstīm, ir būtiski nodrošināt kritisko pakalpojumu nepārtrauktību, jo tie ir sabiedrības izdzīvošanas pamats. Ko darīt, ja neatliekamā medicīniskā palīdzība nepienāk laikus? Ja aptiekās trūkst zāļu? Ja sakaru un enerģijas tīkli tiek paralizēti? Šie jautājumi vairs nav tikai teorētiski – tie ir realitāte valstīm, kas saskaras ar kara draudiem, kiberdrošības riskiem un ekonomiskām svārstībām.
Krīzes situācijas, tādas kā hibrīddraudi, bruņoti konflikti, dabas katastrofas, pandēmijas un ekonomiskās krīzes, nereti rada lielus izaicinājumus cilvēktiesību ievērošanā. Šādos apstākļos valstīm un starptautiskajai sabiedrībai jānodrošina, ka pamatbrīvības un tiesības tiek aizsargātas, pat ja situācija prasa drastiskus pasākumus.
Foto -
Latvijas spēku un veiktspēju lielā mērā nosaka mūsu uzņēmumu spēks. Tāpēc katrs no jauna dibināts uzņēmums ir cerīga ziņa Latvijas ekonomikai, katrs, kas spējis iekarot savu nišu un sācis eksportēt – tā ir lieliska ziņa mūsu valstij, bet uzņēmums, kas konkurē globālā līmenī, ir uzvarai pielīdzināms, vērā ņemams sasniegums. Visus ieguvumus no stipriem uzņēmumiem pat grūti uzskaitīt – no labi apmaksātām darba vietām un nodokļu nomaksas līdz valsts reputācijai un uzticamībai investoru acīs. Jauns kredītlīgums, ko parakstām ar perspektīvu uzņēmumu, ir vislabākā ziņa arī bankām, jo kreditēšana ir mūsu biznesa pamats. Tomēr Latvijas uzņēmumu interese par finansējuma piesaisti nebūt nav augšupejoša – drīzāk to var raksturot kā nemainīgi piesardzīgu.
Reģionālās un valsts drošības kontekstā par drošību jārūpējas vienmēr, arī miera laikos. "Ja gribi mieru, gatavojies karam," teica romieši. Šī gatavošanās var izrādīties visefektīvākā, ja par to gādā ne tikai valsts un starptautiskās organizācijas, bet katrs individuāli vai apvienojoties kopienās. Domājot par iespējamu ārkārtas situāciju, var rasties jautājums: “Ko es varu darīt, lai palīdzētu?” Viens no līdzdalības veidiem ir problēmu risināšana, iekļaujoties brīvprātīgo organizācijās.
Visā Eiropā ir arvien grūtāk atrast dzīvesvietu par saprātīgu cenu. Kādi ir iespējamie risinājumi?
Nupat piedzīvotie rekordlielie plūdi Polijā, Austrijā un citās valstīs atklāja neticamas postījumu ainas. Pēdējā laikā pieredzētais dabas stihiju biežums Eiropā, arī Latvijā, mudina cilvēkus vairāk domāt, kā finansiāli nodrošināties pret neparedzētiem zaudējumiem. Ja pirms 10 gadiem reti kurš iedzīvotājs Latvijā satraucās par vētras radītiem bojājumiem savam īpašumam, tagad katrs trešais[1] norāda, ka bažījas par iespējamiem postījumiem, ko var nodarīt dažādas dabas stihijas.
Jūnija vidū mūsu kā krīzes sagatavotības pētnieku uzmanību piesaistīja ziņas no Dānijas. Dānijas Ārkārtas situāciju pārvaldības aģentūra, kas darbojas Aizsardzības ministrijas pārraudzībā, izdeva aicinājumu mājsaimniecībām sagatavot ūdens, pārtikas un medikamentu rezerves trijām dienām krīzes situācijām. Nākamā interesantā ziņa, kura parādījās nepilnas divas nedēļas vēlāk bija, ka tikai ceturtā daļa Dānijas mājsaimniecību ir uzklausījušas varasiestādes un sagādājušas rezerves.
Karam Ukrainā pārkāpjot otrā gada slieksni, arvien aktuālāks Latvijas sabiedrībā kļūst jautājums, cik gatavi dažādiem apdraudējumiem esam paši. Skaidrs ir viens – valsts ir daudz ievainojamāka, ja tā nav sagatavojusies krīzēm, un tai, līdztekus ārējiem apdraudējumiem ir jāvelta lieli resursi iekšējo krīžu vadībai. Viena lieta, par ko noteikti varam parūpēties jau miera laikos, ir zāļu rezerves, jo to trūkums rada nopietnu apdraudējumu sabiedrības veselībai un valsts kopējai spējai tikt galā ar ārējo krīzi vai ārkārtas situāciju.
Kādām pārmaiņām jāiziet cauri cilvēkam brieduma gados, un kā šo dzīves posmu ne tikai pārciest, bet arī turpināt attīstīties
Inflation is coming down quite quickly and the European Central Bank (ECB) has certainly been busy raising interest rates no fewer than 10 times in the past 14 months in order to quell inflation. In fact, never before has the ECB raised rates so many times in a row – the previous record was nine times back in 2006-2008.
Krievija karā Ukrainā vēl nav zaudējusi, un tas nav optimāli. Bet – tā kā mēs esam žoga šajā pusē – svarīgāk ir tas, ka amerikāņi vēl nav uzvarējuši.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
