Mareks Kļaviņš. Publicitātes foto
Pašlaik Ekonomikas ministrijā ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem norit sarunas par patvertņu būvnormatīviem, kas paredz katrā jaunajā mājokļu projektā īpašas patvertnes izbūvi.
Vienlaikus turpinās darbs ar esošo drošo patvērumu apzināšanu un publisko patvertņu pielāgošanu, secinot, ka tikai daļa pieejamo patvērumu atbilst izvirzītajām prasībām. Diskusijās par darbiem drošības veicināšanā trūkst skaidra mērķa – ko, cik ātri un kā vēlamies sasniegt.
Pašreizējā ģeopolitiskā situācija un klimata krīze neapšaubāmi priekšplānā izvirza patvertņu izveidi un pielāgošanu. Kaut gan jau pašreiz ir ieguldīts liels darbs un sarunās aktīvi iesaistīti uzņēmēji un mājokļu attīstītāji, joprojām trūkst konkrētu, laikā definētu mērķu un sasniedzamo rezultātu patvertņu ierīkošanā, kā arī modelēto scenāriju – no kā un kā mēs vēlamies sevi un savus tuvākos pasargāt. Piemēram, gan Ukrainas, gan Izraēlas pieredze piedāvā ļoti atšķirīgas pieejas aizsardzībā, tāpēc, aicinot iedzīvotājus domāt par drošību un uzņēmējus – būvēt jaunus mājokļus, pašlaik trūkstošs posms ir diskusija par to, pret ko nodrošināties.
Jaunas patvertnes jaunos mājokļos vai pielāgoti pagrabi visās ēkās?
Pēc domnīcas LaSER pētījuma 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos celtos paneļu sērijveida daudzdzīvokļu namos. Valsts kontrole norādījusi, ka daudzu šo ēku tehniskais stāvoklis ir veselībai un dzīvībai bīstams, nemaz nerunājot par nepiemērotiem vai novārtā atstātiem pagrabiem.
Ik gadu Latvijā tiek uzbūvēti aptuveni 2000 jauno mājokļu. Ja primārais fokuss ir lielākoties uz patvertņu izbūvi jaunās ēkās, tuvāko gadu desmitu laikā pilnīgi noteikti nebūs iespējams parūpēties par visu iedzīvotāju iespēju paglābties patvertnēs. Tas ir piliens jūrā.
Turklāt jaunie, īpašie būvnormatīvi patvertņu izbūvē sadārdzinātu būvniecības izmaksas, liedzot iespēju daļai iedzīvotāju jauno mājokli atļauties. Sarunās ar būvnormatīvu izstrādātājiem Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) ir iepazīstinājusi ar dažādiem jaunajiem projektiem, pievēršot uzmanību atšķirīgiem risinājumiem pagrabtelpām, noliktavām un autostāvvietām. Mācoties no Somijas parauga, ideālais variants būtu gan jaunajos, gan esošajos mājokļu projektos efektīvi pielāgot risinājumus, stiprināt vājos posmus pēc drošības ekspertu ieteikumiem un tādējādi panākt pēc iespējas plašāku patvertņu pieejamību lielākam iedzīvotāju skaitam.
Drošie pagrabi, 72 h somas – un kopiena
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka sabiedrība nejūtas pārliecināta par savu gatavību krīzei, turklāt starp problēmām, kas izraisa vislielākos riskus drošībai, iedzīvotāji visbiežāk norāda veselības un iztikas nodrošināšanas jautājumus, nevis kara draudus. Racionāli, protams, mēs vēlamies nodrošināties, sagaidot “no augšas” skaidrus rīkojumus, ko pirkt, ko būvēt, taču drošības sajūtu lielā mērā veido arī kopienas faktors un pašiniciatīva. Vai esmu nokāpis lejā un apskatījies, kāds ir manas mājas pagrabs? Vai esmu iepazinis savus kaimiņus, un vai mums ir tik labas attiecības, lai pabalstītu viens otru, ja, piemēram, vētra traucēs elektrības padevi?
Jaunajos projektos, piemēram, Bonava Latvija mājās ir ļoti spēcīgas mājas kopienas, kas apspriež kopīgi risināmos svarīgos jautājumus mājas “čatā”, sākot no mājokļa apsaimniekošanas un labiekārtošanas, beidzot ar autostāvvietu dalīšanu un kopīgiem svētkiem pagalmā. Drošības sajūta – līdzīgi kā māju sajūta – ir jārada. Ir proaktīvi jāiesaistās, stiprinot un būvējot noturību savā cilvēku tīklā, savos kaimiņos, lai kopīgi pārvarētu gan īslaicīgus laikapstākļu izaicinājumus, gan nopietnākas lietas.
Autors ir nekustamo īpašumu attīstītāja Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs