Krievijas prezidenta Vladimira Putina aicinājums uz trīs dienu pamieru Ukrainā, atsaucoties uz Otrā pasaules kara Uzvaras dienas piemiņu, ir cinisks žests.
Karš Ukrainā būtiski maina ģeopolitisko situāciju, īpaši ietekmējot Eiropas Savienības Austrumu pierobežas reģionu – Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Somiju.
Sarunājoties ar līdzcilvēkiem, it īpaši ar jauniem un ekonomiski aktīviem ļaudīm, redzu, ka arvien vairāk pagurstam no informācijas gūzmas. Liela daļa sabiedrības pat kļuvusi imūna pret mediju virsrakstiem, ziņu sižetiem un fotogrāfijām no karstajiem punktiem. Tas ir saprotams, jo dzīve turpinās.
Kopš janvāra vārds «amerikāņi» Eiropā izskan citādāk. Ja vēl pērn eiropieši uz aizokeāna lielvalsti raudzījās kā uz uzticamiem sabiedrotajiem, tagad drīzāk kā uz demokrātijas ideālu nodevējiem un pat imperiālistiem, kuri vēlas pārdalīt pasauli.
Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tai skaitā Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.
Ģenerālis, bijušais Latvijas bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube sarunā ar Ir pirmdien uzsvēra — gaidām lielāku skaidrību par kara izbeigšanas nosacījumiem, nevis tikai saukļus.
Donaldam Trampam jāfokusējas uz viņa izpratnē abiem centrālajiem saviem izaicinājumiem. Pirmkārt, uz Ķīnas izaugsmes bremzēšanu un amerikāņu hegemonijas saglabāšanu jauno tehnoloģiju laikmetā. Otrkārt, uz politiskās opozīcijas sakaušanu, un tā ir Demokrātu partija kopā ar patlaban pie varas esošo britu elites segmentu.
Kā saglabāt skaidru domāšanu un mērķtiecīgu rīcību šajā juceklī? To žurnāls Ir vaicāja bijušajai prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, kura savulaik ieguldījusi milzu pūles, lai Latvija kļūtu par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti.
Putins līdzīgi noformulēja savu karu pret Ukrainu. Viņš nekā nevarēja un negribēja nosaukt lietas īstajā vārdā. Un joprojām neredz realitāti – slepkavības, izvarošanas, bērnu nolaupīšanas, daudzu likteņu iznīcināšanu. Bet KARŠ no šādiem meliem nekļūst mīkstāks.
Esot karā, arī māksla ir daļa no komunikācijas ieročiem, intervijā žurnālam Ir saka vēsturnieks Gatis Krūmiņš. Cik uzmanīgiem mums jābūt ar padomju pagātnes atainošanu?
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
