Pēc bēdīgi slavenās 2008. gada finanšu krīzes tika secināts, ka strukturālas reformas nevar atlikt, pat ja šķiet, ka nav īstais laiks, un budžets ir ierobežots. Šis princips šodien ir īpaši aktuāls, kad tiek apspriests jaunais skolu finansēšanas modelis Programma skolā.
Mācību gada vidū skolās trūkst vairāk nekā 200 skolotāju, visbiežāk latviešu valodas un matemātikas stundās. Ministrija sagatavojusi atkal jaunu skolu finansējuma modeli un cer, ka būtisks algu pielikums palīdzēs noturēt jaunos pedagogus, no kuriem daudzi raksta atlūgumus
Kā kara apstākļos tiek reformēta izglītība
Ambiciozais projekts Skola2030, kas solīja no bērnudārza līdz vidusskolas pēdējam zvanam mācīt 21. gadsimtā nepieciešamās zināšanas un prasmes, ir ieviests. Taču skolotāji jau ķērušies pie kļūdu labošanas — nevis skolēnu darbos, bet mācību programmās
Pērn rudenī Saeima noteica, ka trīs gadu laikā pilnīgi jāpāriet uz mācībām valsts valodā. Vai skolas ir gatavas šajā 1. septembrī sākt stundas latviešu valodā, ja mācību grāmatas vēl ir tipogrāfijā un arī valsts budžetā vēl trūkst miljonu šīs reformas atbalstam?
Ja iedzīvotāju skaita sarukums lauku reģionos ir neizbēgams, jākoncentrējas uz esošās kopienas dzīves kvalitātes uzlabošanu, uzskata pētniece no ASV Kimberlija Zarekora
Pirmdien jāsākas izglītības darbinieku trīs dienu streikam. Tikmēr Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns ieskicē gan neredzamās problēmas, gan nepieciešamās pārmaiņas izglītības sistēmā
Kura būs tuvākās nākotnes pieprasītākā profesija? Pirmais, kas nāk prātā, protams, ir nodarbošanās, kas saistītas ar IT lietām, modernajām tehnoloģijām, mākslīgo intelektu, virusoloģiju utt. Bet realitātē katrā Latvijas novadā izmisīgi notiek kādas citas profesijas pārstāvja meklējumi. Tas neapšaubāmi ir skolotājs. Un skolotāju ir tik, cik ir, vairāk dabūt gandrīz nav iespējams. Varbūt kādus simts gadā, no kuriem skolā daļa pastrādā pietiekami īsu brīdi. Bet pensionēšanās ātrums pret skolotāju skaita pieaugumu - nesamērīgs.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 5
Uzņēmējs Normunds Bergs jau gadiem iestājas par eksakto mācību priekšmetu atbildīgāku mācīšanu skolās. Ir panākta obligātā matemātikas eksāmena atjaunošana vidusskolu beidzējiem, šobrīd plānota pāreja uz obligāto eksāmenu dabaszinību priekšmetos. No jaunās Saeimas Bergs gaida, ka izglītības jautājumi tiks risināti prioritārā kārtā
Pedagogu trūkums kā problēma pastāv jau sen. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2017.gada Informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi konceptuāli jaunas kompetencēs balstītas izglītības prasībām atbilstošas skolotāju izglītības nodrošināšanai Latvijā” konstatēts, ka pašreiz skolās strādā aptuveni 30% pedagogi pirmspensijas un pensijas vecumā. Tas nozīmējot, ka tuvāko 8-10 gadu laikā ir jānotiek nomaiņai, savukārt tālākā perspektīvā paaudžu nomaiņa notikšot pakāpeniskāk un pieprasījums pēc jauno pedagogu sagatavošanas samazināšoties. Vai tā būs?
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas direktors Oskars Kaulēns par savas skolas vērtībām definējis mērķtiecību, atbildību, sadarbību. Cenšoties īstenot pārmaiņas, viņam ir optimistisks skats uz pandēmijas atsegtajām problēmām izglītībā
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
