Pērn rudenī Saeima noteica, ka trīs gadu laikā pilnīgi jāpāriet uz mācībām valsts valodā. Vai skolas ir gatavas šajā 1. septembrī sākt stundas latviešu valodā, ja mācību grāmatas vēl ir tipogrāfijā un arī valsts budžetā vēl trūkst miljonu šīs reformas atbalstam?
Tas bija interesants septembris vienā no tā sauktajām krievu skolām Rīgā. Visām lietām klasē bija pievienotas zīmītes ar uzrakstiem latviski: «durvis», «galds», «tāfele». Skolotāja ar pirmklasniekiem runāja latviešu valodā un centās visus vārdus paskaidrot, tos vienlaikus demonstrējot — aicinot paņemt zīmuli, parādīja to augsti paceltā rokā, un pati atvēra savu grāmatu, kad lūdza to audzēkņiem.
«Nebija viegli,» atzīst skolotāja Olga Dudoviča, atceroties pērnā mācību gada sākumu. Tobrīd pat vēl nebija pieņemti izglītības likumu grozījumi, kas prasa 1. klasē pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā, bet Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs kopā ar kolēģiem nolēma, ka divās pirmajās klasītēs sāks mācības latviešu valodā. «Arī mani dvīņi šogad pabeidza mācības 1. klasē latviešu valodā,» direktors piebilst.
