Ņemot vērā vājos centralizēto eksāmenu rezultātus, Saeima grib ierobežot tālmācību pamatskolā. Sabiedrība iebilst, debates turpināsies
Ko trīs jaunie valdības ministri sola darīt labāk par atlaistajiem
Pērn Ministru kabinets lēma par pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstība un nodrošināšana" īstenošanas noteikumiem, šim projektam atvēlot vairāk nekā 21 miljonu eiro. Lēmums pieņemts laikā, kad trūkst finansējuma daudzām būtiskām izglītības jomas prioritātēm, to vidū pedagogu atalgojumam un mācību līdzekļiem. Lai gan mācību līdzekļi nozīmē skolu kapacitātes stiprināšanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevēlas sadzirdēt nozares organizācijas, darba devējus, pedagogus un izglītības iestādes, citādi jau būtu rasta iespēja pārdalīt līdzekļus un atvēlēt finansējumu arī mācību līdzekļiem.
Vārmes pamatskola ir viena no tām Latvijas lauku skolām, kur ikdienā saskaramies ar finansējuma nepietiekamību un pastāvīgu neziņu par darba slodzes sadali. Pēdējo gadu laikā mūsu skolēnu skaits ir pieaudzis no 70 līdz 90, kas apliecina vecāku uzticību skolai.
Diskusijas par to, kā iespējami labāk saglabāt mūsu planētu nākamajām paaudzēm, ir ļoti aktuālas gan sabiedrības, gan uzņēmēju vidē. Tieši tāpat kā sarunas par mentālo veselību un labsajūtu. Viena no atbildēm uz abiem mūsdienu izaicinājumiem ir dienasgaisma! Arvien vairāk pētījumu liecina, ka dabiskajai gaismai ir ļoti liela un pozitīva ietekme uz cilvēka garīgajām spējām un sasniegtajiem rezultātiem. Tāpēc rosinu ielaist vairāk dienasgaismas mūsu mācību iestādēs!
Īsumā
Jaunais Rīgas Biznesa skolas vadītājs Klaudio Rivera vēlas izglītības programmās iepludināt pasaules jaunākos sasniegumus
Ekonomiskās transformācijas laikmetā inženierzinātnes kļūst arvien pieprasītākas darba tirgū, tās ir inovatīvas, globālas un paver plašas izaugsmes iespējas starptautiskā līmenī. To apzinās aizvien lielāka Latvijas sabiedrības daļa. Tomēr izvēloties nākotnes profesiju un studijas, kas ļaus to sasniegt, izvēle joprojām tiek izdarīta par labu sociālajām zinībām, komerczinībām un tiesībām. Nepietiekamais augstākā līmeņa inženierzinātņu, dabaszinātņu un tehnoloģiju absolventu skaits ilgtermiņā rada riskus straujai Latvijas attīstībai zināšanu ekonomikas virzienā un izkļūšanai no «vidēju ienākumu slazda».
Vai nojautāt, ka valdībā jau kopš paša sākuma risinās ķīlnieku krīze? Apaļus astoņus mēnešus! Jā, neviens soctīklos nebija licis video ar populāro palīgā saucienu — plaukstā sažņaugtu īkšķi —, taču pirmdien uzreiz pēc demisijas Krišjānis Kariņš intervijā mums atklāja, ka Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība turējuši viņu «gūstā», neļaujot strādāt tā, kā pats vēlētos. Tagad premjerministrs beidzot atsvabinājies: atkāpjas no amata cerībā, ka nākamais valdības veidotājs savāks plašāku un darbspējīgāku koalīciju.
“Gaismas pils” cauri gadsimtiem ir katru Dziesmu un Deju svētku viens no emocionālākajiem brīžiem. Šis simbols ir bijis gana spilgts, lai kļūtu arī par Latvijas Nacionālās bibliotēkas nosaukumu, jo gan Jāzepa Vītola dziesma ar Ausekļa vārdiem, gan bibliotēka simbolizē tiekšanos pēc gaismas, zināšanu un izzināšanas ceļu. Aizsākums ir ģimenē un skolā, kur jaunajā cilvēkā tiek ielikta viena no galvenajām vērtībām mūsdienu pasaulē – vēlme uzzināt, izpētīt, saprast. Apvienojumā ar zināšanu bagāžu, ko skolēns saņem skolā, šī ieinteresētība vēlāk kļūst par izšķirošu cilvēka konkurētspējas faktoru. Tāpēc kvalitatīva izglītība ir Latvijas veiktspējas pamatnosacījums.
Tas, ka viss, kas notiek klasē, ir atkarīgs no skolotāja, nav jaunums. Tēlaini runājot, 12. klase sākas jau 1. klasē, jo skolu absolventu rezultātus ietekmē visu skolotāju kopīgais darbs 12 gadu garumā. Taču Latvijas izglītības sistēmā līdz šim ir trūcis datu un rīku datu iegūšanai par to, kā notiek mācīšana, uz ko 2020. gadā norādīja arī OECD. Šādi dati ir izšķirīgi svarīgi situācijā, kad tiek ieviesta apjomīga mācību satura un pieejas reforma, lai pieņemtu pamatotus lēmumus, kā virzīties tālāk klases, skolas vai sistēmas līmenī. Arī par to, kā atbalstīt katru skolotāju viņa individuālajā profesionālās izaugsmes ceļā, lai ieguvējs būtu skolēns.
Augstākā izglītība ir ne tikai stabils pamats katra studenta nākotnei. Tā veicina valsts ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju. Universitātes un citas augstskolas nav tikai jauno talantu un speciālistu kalves, tie ir milzīgi zināšanu reaktori, kuros tiek īstenoti neskaitāmi pētījumi, kas veicina inovāciju un arī komerciālu veiksmju rašanos. Lai sekmētu Latvijas augstskolu un to studentu izcilību, pirms gada tika sākta augstskolu reforma. Tajā notikuši vairāki būtiski procesi, tai skaitā mainīta iekšējā pārvaldība. Gada laikā, protams, nav iespējams sasniegt maksimālo rezultātu, taču jau tagad iespējams izvērtēt, vai un kā šīs izmaiņas ir uzlabojušas augstskolu sniegumu, spēcinot vienotu izglītības un pētniecības telpu.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
