Katram desmitajam bērnam Latvijā ir aptaukošanās, kas nopietni apdraud veselību. Kā laikus pamanīt un apturēt liekā svara rašanos? Rozā brilles jānoņem gan vecākiem, gan ģimenes ārstiem, atzīst speciālisti, kas ikdienā sastopas ar smagajām sekām
Ļoti labi, ka valdība beidzot pieņēmusi Sabiedrības veselības pamatnostādnes turpmākajiem septiņiem gadiem (2021.–2027. gadam), jo tieši tajās sirds asinsvadu jeb kardiovaskulārās slimības (KVS) minētas kā prioritāte. KVS ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības veselības problēmām pasaulē, arī Latvijā. Eiropā katru gadu tiek reģistrēti gandrīz 11 miljoni sirds asinsvadu slimību gadījumu, bet kopumā to varētu būt gandrīz 49 miljoni. Diemžēl arī mirstības cēlonis visbiežāk ir saistīts ar tām.
Saprotamu iemeslu dēļ valsts pēdējos gados pievērsusies vienas slimības draudiem, tādēļ tagad ar lielāku sparu jāpievēršas citām slimībām. Tieši šāda rīcība ir vērojama Eiropas Savienības (ES) valstīs – pērn rudenī ES izveidojies pacientu, mediķu, ražotāju un citu ieinteresēto pušu tīkls, kas izvirzījis mērķi – sirds un asinsvadu jeb kardiovaskulāro slimību (KVS) skaita samazināšanai un šo pacientu dzīvildzes palielināšanai jābūt visas Eiropas prioritātei. Arī Eiropas Komisija sākusi darbu pie Ceļa kartes izstrādāšanas, nav grūti iztēloties, ka visu dalībvalstu veselības ministrijas tiks aktīvi iesaistītas. Arī šā iemesla dēļ mums Latvijā jāizvirza kardiovaskulārās saslimstības mazināšana kā lielāka prioritāte nekā līdz šim.
Neraugoties uz to, ka sirds asinsvadu slimībām pēdējo gadu laikā ir veltīts finansējums, situācijas dramatisms ir pieaudzis – aptuveni miljonam Latvijas iedzīvotāju joprojām pastāv kardiovaskulārais risks. Tas nozīmē, ka risinājumu kopums bijis nepietiekams. Ja runa ir par tik lielu sabiedrības daļu, kam ir pārāk augsts veselības risks, tad tā vairs nav tikai medicīniska problēma - tā jau kļuvusi par politisku. Statistika liecina, ka katra otrā cilvēka nāve bijusi novēršama, un ar šiem rādītājiem stabili esam attīstīto valstu pēdējā vietā. Diemžēl Veselības ministrijas pašlaik prezentētais redzējums par papildu finansējumu nākamajam gadam neliecina, ka sirds asinsvadu slimības tiktu uztvertas par valstisku problēmu, kurai vajag kompleksu risinājumu un kurai (līdztekus Covid-19 un daudzām citām slimībām) tiks pieprasīts pietiekams finansējums.
Donalda Trampa ievēlēšana prezidenta amatā pirms četriem gadiem bija liels pārsteigums pasaulei. Vai tas atkārtosies? Līdz ASV prezidenta vēlēšanām atlikuši nepilni trīs mēneši, un Ir regulāri sekos notikumu attīstībai.
Atrodi datorā kalkulatoru vai lejupielādē lietotni un aprēķini, cik liels ir risks iedzīvoties sirds un asinsvadu slimībās! Jā, tas ir tik vienkārši!
Dažas šķipsnas garšvielu ik dienu palīdzēs uzturēt mundrumu
Nav noslēpums, ka darbiniekiem ar neveselīgu dzīvesstilu ir lielāks kavēto darbadienu skaits un ievērojami augstāki veselības aprūpes izdevumi. Tāpēc uzņēmumu vadītāji meklē arvien jaunus paņēmienus, kā mainīt šo darbinieku attieksmi pret savu veselību. The Wall Street Journal rakstā Kad priekšnieks liek maksāt par jūsu resnumu apkopoti jaunāko pētījumu rezultāti par darba devēju iniciatīvām. Piemēram, Michelin darbinieki, kuriem asinsspiediens, cukura un holesterīna līmenis, kā arī vidukļa apkārtmērs ir normas robežās, saņems 1000 dolāru atlaidi veselības aprūpes izmaksām. Savukārt neatbilstības gadījumā var saņemt atlaides, piesakoties dzīvesstila koučinga programmā. Vēl kāds uzņēmums uzliek 600 dolāru sodu darbiniekiem, kas neiesniedz datus par savu svaru un holesterīna līmeni. General Electric smēķētājiem liek maksāt papild
Žurnāla Ir 10.janvāra numura rakstā Marš pie ārsta! minēts Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (ĢĀA) viedoklis, ka «zema blīvuma lipoproteīnu holesterīna (ZBLH) noteikšana kā kritērijs domāts statistikai un tam nav tālāku seku ārstēšanā, jo valsts šai slimībai nenodrošina apmaksātus kompensējamos medikamentus». Tie ir klaji meli! Pirmkārt, ZBLH jeb «slik
Dānija kļuvusi par pirmo valsti pasaulē, kur ieviests tauku nodoklis - tas tiks piemērots visiem pārtikas produktiem, kuros ir piesātinātie tauki
Sen pagājuši laiki, kad cilvēki dienas lielāko daļu pavadīja uz kājām - medīja sev pārtiku vai kopa laukus. Mūsdienās aptuveni 9,3 stundas no dienas aktīvās daļas cilvēki pavada sēžot, un tā ir pavisam slikta ziņa
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
