Dabas degradācija un daudzveidības izzušana ir nopietns drauds cilvēku labklājībai – arī mūsu iespējām dzīvot pašu sugai piemērotā vidē. Tāpēc dabas saglabāšana un atjaunošana nav izvēle, bet gan skaudra nepieciešamība. Šādi brīdinoši apgalvojumi arvien biežāk izskan no zinātnieku puses. Un patiešām - šī nav apokaliptiska trauksmes celšana, bet zinātniski pamatota un kvantitatīvi aprēķināta iespējamā realitāte. Šajā rakstā pievērsīsimies planetāro robežu konceptuālajam ietvaram, kas uzskatāmi skaidro, kā daba nodrošina gandrīz visus resursus un funkcijas, kas ir izšķirīgi svarīgas mūsu ekonomikas pastāvēšanai, sabiedrības veselībai un vispārējai dzīves kvalitātei.
Jauna, inovatīva tehnoloģija sola palīdzēt mums izkulties no klimata krīzes
Divu pēdējo desmitgažu laikā piedzīvots tīras enerģijas bums — vēja un saules parku pieaugums bijis daudz straujāks, nekā prognozēja eksperti. Taču tas aizvien nav apturējis fosilā kurināmā patēriņu. Visstraujākais netīrās enerģijas pieaugums noticis Ķīnā un Indijā. Labā ziņa ir tā, ka tagad eksperti prognozē — klimatam kaitējošo energoresursu patēriņš savu augstāko punktu sasniegs dažu tuvāko gadu laikā un tad sāks samazināties
Daudzi iedomājas, ka sasniegt klimata neitralitāti var tikai ar "atjaunīgiem" (šeit un tālāk lasiet — vājiem, neuzticamiem un lielus resursus prasošiem) enerģijas avotiem — sauli un vēju. Daži pielaidīgākie atzīst, ka cīņā pret globālo sasilšanu "jāizmanto visi ieroči, tajā skaitā kodolenerģija". Gan vieni, gan otri neapzinās, ka cīņā pret globālo sasilšanu praktiski vienīgais ierocis ir kodolenerģija, kam citi enerģijas avoti tikai traucē un lieki tērē Zemes resursus.
Eiropas Savienības mērķis ir līdz 2050.gadam kļūt klimata neitrālai – mērķis, protams, ambiciozs un pozitīvs, tomēr būtiskāks jautājums ir, cik tas ir reāls. It īpaši ņemot vērā, kur atrodamies tehnoloģiskās attīstības ziņā un cik daudz vēl lietu būtu paveicamas, lai klimata neitralitātes mērķi mēs varētu uzskatīt par sasniedzamu.
Latvijai jautājums par Eiropas uzņemto zaļo kursu savā ziņā ir ļoti vienkāršs — jāsaprot, vai vēlamies palikt atkarīgi no Krievijas fosilajām enerģijām, vai arī gribam būt neatkarīgi, moderni, turklāt darīt ko labu pasaulei.
Karstākā dekāde
Kopš kara sākuma Ukrainā jautājums par enerģētisko neatkarību kļuvis neatliekams. Valsts atbalsta programmas piedāvā iedzīvotājiem saņemt finansējumu pārejai no fosilās uz dabai draudzīgāku enerģiju. Kā pie līdzekļiem tikt?
Energoresursu sadārdzināšanās pamodinājusi interesi par gāzes un elektrības tarifiem pat tajos mājokļu īpašniekos, kuri iepriekš nevērīgi maksājuši rēķinus un pat nav centušies iedziļināties šo pakalpojumu niansēs
Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu. Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra.
Traģisko Ukrainas notikumu ēnā notiek daudz procesu, kuri radikāli izmainīs mūsu sabiedrības un ekonomikas. Kādā brīdī tie nonāk sabiedrības un politisko lēmumu centrā. Viens no tādiem ir virspeļņas – tā, kā to aprakstījuši mediji Eiropā - nodoklis tiem sektoriem, kuri gūst pārāk lielu (nenopelnītu) peļņu Ukrainas kara apstākļos. Šis temats Eiropas mediju telpā parādījās pavasarī un tagad ir sasniedzis Eiropas Savienības vadītāju dienaskārtību.
Kā viens restorāna īpašnieks izmainīja ASV enerģētikas nozari — Šarifa Suki tālredzīgās likmes uz sašķidrināto dabasgāzi palīdzējušas viņa valstij kļūt par vadošo fosilā kurināmā eksportētāju
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
