Rail Baltica ieviešanas plāns jau kopš februāra iestrēdzis Finanšu ministrijā, jo nav skaidrības, kur atrast trūkstošo finansējumu. Taču problēma ir vēl lielāka — nepadarīto darbu dēļ Baltijas valstis līdz gada beigām riskē zaudēt 80 miljonus eiro no Eiropas naudas
Viens degošs jautājums šonedēļ atbildēts — Latvijas hokeja izlasei neizdevās pēdējā mirkļa brīnums, un ceturtdaļfināla sapnis čempionātā palika nesasniegts. Tāds ir sports. Nekas nav garantēts, un katra uzvara jāizkapā ar tiem spēkiem, kas pieejami šeit un tagad, nevis pirms gada vai nākotnes vīzijās. Neesmu pat dīvāna eksperte, lai vērtētu spēles, taču mani iepriecināja divas lietas. Komandas nepadošanās. Ja varam pēdējās sekundēs izķeksēt uzvaru, tātad līdz pēdējai sekundei esam cīnījušies. Un jaunā paaudze, kas rūdās uzvarās un vēl jo vairāk zaudējumos. Liekot abas lietas kopā, nākotni varēs kalt kāda dārgmetāla krāsā.
Rēzeknes budžetā trūkst vairāku miljonu eiro, un domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs (Kopā Latvijai) ir atstādināts no amata par nozīmīgiem pārkāpumiem. Taču ietekmi pašvaldībā viņš nav zaudējis, pēdējā laika notikumus šajā Latgales pilsētā analizē žurnāls Ir.
Gandrīz divi miljardi eiro no Eiropas Noturības un attīstības mehānisma jeb Eiropas Attīstības fonda līdz 2026. gadam ieplūdīs Latvijas ekonomikā. Vairāk nekā ceturtdaļmiljards eiro iebrauks Rīgā un tās apkārtnē ar jauniem metrobusiem, elektrobusiem un zemās grīdas tramvajiem. Savukārt vēl viens ceturtdaļmiljards paredzēts, lai mazinātu Latvijas reģionālo un sociālo nevienlīdzību. Žurnāls Ir jaunākajā numurā pēta divus no projektiem, kuriem ieplānota vislielākā Eiropas nauda: nevienlīdzības mazināšana un Rīgas transporta tīkls.
Cīņa par Eiropas naudu tautsaimniecības atveseļošanai ministrijās bijusi karsta. Tagad Latvijai jāiesniedz gala plāns par to, kā naudu dalīsim. Kāpēc plāna sākotnējā versija uzņēmējiem lika raukt pieri un domāt, vai nebūtu labāk vispār atteikties no dāsnā granta
Divi miljardi eiro — šādu summu Latvija tuvākajos gados var saņemt no ES, lai stiprinātu ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas. Eiropas Komisija vēlas, lai investīcijas veicinātu strukturālās reformas. Kādos virzienos šī nauda plūdīs?
Ekonomikas attīstības perspektīvas pasaulē un Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ ir neskaidras. Aģentūra Bloomberg norāda, ka ekonomiskā atlabšana nebūs tik strauja, kā prognozēts iepriekš, un līdz 2025. gadam koronavīrusa pandēmija pasaulei būs izmaksājusi 35 triljonus ASV dolāru.
Latvijas politiķu un ierēdņu sarunās ar Eiropas Komisiju patlaban izšķiras jautājums, vai Eiropas nauda tiks paredzēta pilsētvides attīstībai ar mūsdienīgu koncertzāli un konferenču centru Rīgā. Mūzika ir
Ja diskusijās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu Latvija būtu izmantojusi veto tiesības, tad tiešmaksājumi mūsu lauksaimniekiem paliktu pašreizējā līmenī, trešdien intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" pauda premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība). Dombrovsk
Maksājumi pārtraukti līdz brīdim, kamēr izdosies vienoties par sistēmas pilnveidojumiem
FM iestāde pērn līdzīgā auditā konstatēja Valsts kancelejas darbību atbilstoši normatīvo aktu prasībām
Grūtības ar ES fondu līdzekļu apguvi ir arī citām ministrijām
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
