Viens degošs jautājums šonedēļ atbildēts — Latvijas hokeja izlasei neizdevās pēdējā mirkļa brīnums, un ceturtdaļfināla sapnis čempionātā palika nesasniegts. Tāds ir sports. Nekas nav garantēts, un katra uzvara jāizkapā ar tiem spēkiem, kas pieejami šeit un tagad, nevis pirms gada vai nākotnes vīzijās. Neesmu pat dīvāna eksperte, lai vērtētu spēles, taču mani iepriecināja divas lietas. Komandas nepadošanās. Ja varam pēdējās sekundēs izķeksēt uzvaru, tātad līdz pēdējai sekundei esam cīnījušies. Un jaunā paaudze, kas rūdās uzvarās un vēl jo vairāk zaudējumos. Liekot abas lietas kopā, nākotni varēs kalt kāda dārgmetāla krāsā.
Taču ir vēl citi karsti jautājumi, uz kuriem atbildes nav skaidras. Piemēram, kur ņemt naudu Rail Baltica būvēšanai? Kamēr ministri lauza galvu, darbi tā iekavēti, ka projekts šogad var zaudēt pamatīgu miljonu kušķi no jau piešķirtā ES finansējuma. Ātrvilciena projekts nav tā vieta, kur izkopt politiķu spēju vilcināt lēmumus. Citādi pašiem gala stacija pienāks agrāk, nekā gaidīts.
