Šajā nedēļas nogalē gaidāmā Baltijas valstu atslēgšanās no BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savienoja ar Baltkrieviju un Krieviju, un integrācija Eiropas energotīklos aktualizē jautājumu par enerģijas ražošanu un patēriņu Baltijā. Šo tēmu aktualizē arī nesenie uzbrukumi Baltijas energosavienojumiem ar Ziemeļvalstīm, kas liek domāt par mūsu pašu spējām saražot nepieciešamo enerģiju.
Šā gada 7. februāris iezīmēs nozīmīgu pagrieziena punktu Baltijas valstu energosistēmas vēsturē – atslēgšanos no BRELL loka un integrāciju Centrāleiropas energotīklos. Šis solis simbolizēs ne tikai neatkarību no bijušās Padomju Savienības elektriskā tīkla, bet arī būtisku elektroenerģijas tirgus un energosistēmas tehnisko un ekonomisko pārveidi. Lai gan šis datums ir simbolisks, nozares transformācijas procesi turpināsies visu gadu, skarot tirgotājus, ražotājus un patērētājus.
Decembrī, salīdzinot ar periodu pirms gada, cenas Latvijā pieauga par 3,3%, mēneša laikā tām palielinoties par 0,2%. Kopumā inflācijas ziņā aizvadīts mierīgs gads. Lai gan pērn ik pa laikam uzbangoja faktori, kas varētu izraisīt būtisku cenu kāpumu, kopējā 2024. gada bilance rāda mērenu cenu pieaugumu (1,3%).
Iedzīvotāji mēdz jautāt – vai ir iespējama Rīgas Siltuma cenu krišanās un, ja - jā –, kad tas notiks? Šim jautājumam ir vairāki slāņi. Pirmais no tiem – globālās energoresursu cenas. Te jāņem vērā, ka pašlaik tās joprojām ir ar kārtu augstākas nekā tās bija pirms pieciem septiņiem gadiem - pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā. Gāzes cenas ietekmē arī citu energoresursu, piemēram, šķeldas cenas. Arī tās pašlaik ir būtiski augstākas nekā pirms kara sākuma.
Mākslīgais intelekts (MI) mūsdienās ir kļuvis par nozīmīgu rīku arī ilgtspējīgu inovāciju attīstībā un dekarbonizācijā, īpaši nekustamā īpašuma apsaimniekošanas jomā. Pateicoties tā attīstībai, iespējams samazināt elektroenerģijas patēriņu līdz pat 20% mēnesī, vienlaikus mazinot CO2 emisijas un nodrošinot patīkamu klimatu iekštelpās. Pēdējo gadu laikā MI piedāvā arvien jaunas iespējas efektīvākai enerģijas izmantošanai un klimata izaicinājumu risināšanai nekustamā īpašuma jomā. Viena no galvenajām priekšrocībām ir spēja analizēt datus par iekštelpu klimatu un izmantot tos, lai padarītu ēku apsaimniekošanu ilgtspējīgāku.
Sestdien Latvijā ielidoja Shahed tipa Krievijas drons, kas bija aprīkots ar sprāgstvielām. Tas nokrita Gaigalavas pagastā, kur sprāgstvielas deaktivizētas. Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) teica, ka šis bijis ļoti nopietns incidents, tāpēc Latvija izteikusi protestu Krievijai. Savukārt agresorvalsts vēstniecība noliegusi, ka drons pieder Krievijai. Nacionālā drošības padome vienojās pilnveidot nepieciešamās procedūras, lai īstenotu efektīvāku pretdarbību bezpilota lidaparātu radītajiem drošības apdraudējumiem. Valdības vadītāja Evika Siliņa (JV) otrdien atzina, ka mūsu spējas identificēt Latvijas teritorijā ielidojušus dronus ir ierobežotas.
Veidojot valsts budžeta 2025. gada pieprasījumus, Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) pieprasījusi 85 miljonus eiro prioritāro pasākumu īstenošanai enerģētiskās drošības jomā. Vēja enerģijas nozare atzinīgi vērtē ministrijas izvirzītās prioritātes, uzsverot, ka šis finansējums ir kritiski nozīmīgs Latvijas enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanai.
Ir piektdiena, 2024. gada 10. maijs. Daugavā rimti plūst ūdens, HES turbīnas griežas, saule spīd un saules paneļi ģenerē elektrību. Tomēr ar saražoto elektrību Latvijas patēriņam nepietiek. Tāpēc Baltijas valstu vienotajā elektroenerģijas tīklā uz Latviju plūst igauņu saules enerģijas, vēja enerģijas un degakmens ģenerācija, kā arī Lietuvas vēja un saules parkos radītā elektrība.
Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja Great Wall Motor un tā zīmola Ora ienākšana Latvijā. Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?
Vides pārraudzības valsts birojā iesniegti un dažādās Ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesa stadijās ir jau 46 vēja elektrostacijas (VES) projekti. Aprīlī un maijā vien saņemti desmit jauni projektu pieteikumi. Pēc provizoriskiem aprēķiniem, īstenotie projekti gandrīz desmitkāršotu saražotās elektroenerģijas apjomu un stiprinātu Latvijas energoneatkarību.
Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē. Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem - inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.
Šogad elektrības mājražotājiem ir būtisku pārmaiņu periods, kas jau šā gada pirmajos mēnešos liek izskanēt skaļām pārdomām par saules paneļu izdevīgumu, nevienlīdzīgu norēķinu sistēmu un vai vispār ir vērts ieguldīt zaļajā enerģijā. Jā, no maija jaunā neto norēķinu sistēma neļaus virtuāli uzkrāt enerģijas pārpalikumu izmantošanai vēlāk, bet tas būs jāpārdod tūlīt un tagad. Tomēr tas nav saules enerģijas gals – tā ir evolūcija, kas Latvijas mājsaimniecības no ierobežotiem patērētājiem padara par brīviem tirgus dalībniekiem.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
