Nelegālo Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu plūsma uz Eiropas Savienību (ES) ir nopietna problēma, kas ne tikai kropļo tirgu, bet arī apdraud Eiropas likumdošanas principus un starptautisko sankciju efektivitāti. Saskaņā ar britu pētnieciskās žurnālistikas platformas Earthsight veikto izmeklēšanu kontrabandas kokmateriālu kopējā vērtība sasniedz 1,5 miljardus eiro, un to ienākšanas ceļi ir labi organizēti, apejot ES noteiktās sankcijas agresorvalstīm.
Jau trīs gadus ukraiņu karavīri atdod dzīvības Krievijas diktatora Vladimira Putina sāktajā slaktiņā Ukrainā. Karš ir nomocījis visus — gan Ukrainu un Krieviju, gan Eiropu un ASV. Ir uz sarunu aicināja Rīgas Ģeopolitisko studiju centra pētnieku Jāni Kažociņu, ar kuru sarunājās par Ukrainas karu un miera sarunām, Donalda Trampa spiedienu uz Eiropu un Latvijas uzdevumiem.
Minhenes Drošības konference vēlreiz skaidri apliecināja, ka Eiropa nedrīkst dzīvot ilūzijās ne par savu drošību, ne par transatlantisko attiecību nākotni. Pēc ASV administrācijas pārstāvju uzrunām ir nepārprotami skaidrs, kam bija jābūt skaidram visai Eiropai jau iepriekš: Eiropai pašai jāuzņemas lielāka atbildība par savu drošību, aizsardzības izdevumiem ir jāpieaug, un Ukrainai jābūt gatavai cīnīties arī bez līdzšinējā ASV atbalsta līmeņa - un Eiropai ir jāaizpilda ASV atbalsta potenciāli atstātais vakuums.
Baltijas valstis ir sarāvušas saites ar impērijas infrastruktūru
Prokremliskā vide ir «sašķelta, dezorientēta un nespējīga sarīkot nozīmīgas aktivitātes»
2025. gada 1. janvārī Polija kļuva par Eiropas Savienības Padomes prezidējošo valsti, un tās prioritāte ir Eiropas drošība.
Kopš manas ierašanās Rīgā veids, kādā Latvija izmanto mākslīgā intelekta (MI) radīto revolūciju, debatēs ir visur klātesošs. Tā tas ir arī Francijā.
Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās jau gandrīz trīs gadus, liekot NATO dalībvalstīm (it sevišķi tām, kam ar agresoru ir kopīgas robežas) daudz enerģiskāk stiprināt savas aizsardzības spējas. Un arī meklēt veidus, kā palīdzēt Ukrainai uzvarēt šajā karā. Ko tad pa šiem trim gadiem esam iemācījušies, un kā gūtās mācības var ietekmēt Latvijas nākotnes aizsardzības politiku un industriju?
Svētku skrējiena trauksmainību atsver prieks, ka bērnam dāvanu ceļš pie saņēmējiem šķiet mītisks. Smejam par naivumu, bet dzīve sabiedrībā ļauj arī pieaugušajam neaizdomāties par būtiskiem procesiem, pat tiem, kas skar mūsu un tuvinieku veselību. Kad tumšajā gada laikā arvien biežāk iegriezies aptiekā vai ārstniecības iestādē, lai saņemtu sev vai bērniem izrakstītus medikamentus, visticamāk, ilgi neprāto, vai zāles ir drošas un autentiskas. Uzticies, ka esi soli tuvāk spēku atgūšanai.
Aktieris Lauris Dzelzītis (46) pēc Spēlmaņu nakts ceremonijas novembrī izraisīja konfliktu ar diviem kolēģiem un sagrieza kājām gaisā visu dzīvi. «Esmu kā gaisa balons, kuram nedarbojas regulēšanas kloķi,» viņš tagad saka par sevi
Kā liecina statistikas dati[1], kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā kiberincidentu apjoms Latvijā palielinājies par 40%, savukārt uzbrukumi valsts iestādēm un kritiskajai infrastruktūrai - četrkāršojušies.
Uzņēmuma Datu tehnoloģiju grupa izstrādātā programmatūra ik dienu pārrauga desmitiem tūkstošu celtnieku plūsmas Latvijas būvlaukumos
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
