Piecus gadus pēc Covid-19 pandēmijas ES koncentrējas uz ciešāku dalībvalstu sadarbību.
Pandēmijas laikā Saeima steigā atbalstīja opozīcijas priekšlikumu slēgt ne tikai spēļu zāles, bet arī interneta vietnes. Tagad azartspēļu bizness prasa septiņu miljonu eiro kompensāciju
E. Gulbja Laboratorijas valdes loceklis Mikus Gavars strādā pie pakalpojumu digitalizācijas un daudz domā par medicīnu valsts drošības nozīmē
Pirms nepilniem 30 gadiem Jānis Kļaviņš organizēja pirmo mūzikas festivālu, bet pirms 11 gadiem šo aizraušanos pārvērta biznesā. Arī Latvijas mazajā tirgū kultūras un izklaides jomā var strādāt ar peļņu. Pagājušogad apgrozīts pirmais miljons
Mūsu valstī ikvienu cilvēku iespējams nesodīti apmelot, nogānīt, pazemot, apsaukāt, pret viņu var īstenot sociālu mobingu, pieturoties pie tādas komunikācijas, ka šis cilvēks ir kādas iestādes vai uzņēmuma darbinieks, jo, gānot organizāciju – juridisku personu, cieš arī tās sastāvs.
Lai gan darba devēji nereti sagaida ļoti pieredzējušus, zinošus un profesionālus darbiniekus, reizēm vērtīgums ieguvums uzņēmumam ir mazāk pieredzējis darbinieks, kurš ir atvērts visam jaunajam, gatavs mācīties un augt kopā ar organizāciju, kurā strādā. Daudzi tehnoloģiju nozares uzņēmumi un jaunuzņēmumi cenšas veidot vidi, kurā darbinieki jūtas atbalstīti un iedrošināti, lai mācītos un apgūtu jaunas prasmes. Šādam piemēram var sekot gandrīz ikvienas nozares uzņēmumi, sekmējot pievienoto vērtību gan pašiem, gan nozarei kopumā.
Notikumi, sasniegumi un atklājumi, kas pārsteidza 2024. gadā
Dāņu pētniece Lote Bjerre Knudsena tiek uzskatīta par svara samazināšanas injekciju izgudrotāju, kas palīdzējis farmācijas uzņēmumam Novo Nordisk kļūt par visvērtīgāko kompāniju Eiropā
Operdziedātāju Edgaru Ošleju (32) pavasarī pamanīja Maestro Raimonds Pauls. Speciāli viņa balsij sarakstījis jaunas dziesmas, aranžējis jau zināmās, un abi uzstājas ar kopēju programmu
Viens hobijs ir pašai mācīties, otrs — mācīt citus, saka Inga Pūre. Savu aizraušanos viņa padarījusi par ienesīgu biznesu
No septembra visās vidusskolās būs obligāta valsts aizsardzības mācība. Sociālās zinības un vēsturi turpmāk mācīs atsevišķi, informēja Izglītības ministrija. Jaunajā mācību gadā skolām jānodrošina arī iespēja atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Mainīsies skolēnu vērtēšanas kārtība un nebūs iespējas pārrakstīt pārbaudes darbus. Pieaugs prasības valsts pārbaudes darbiem mācību gada beigās — pamatskolas līmenī būs jāiegūst vismaz 15%, bet vidusskolas līmenī — 20%.
Lai šovasar rosinātu doties ceļā, Ir veido sēriju par interesantiem galamērķiem un neparastiem piedzīvojumiem
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
