Aicinot uz cieņpilnu mijiedarbību starp visiem ceļu satiksmes dalībniekiem un līdz ar to drošāku vidi uz Latvijas ielām un ceļiem, Ceļu satiksmes drošības direkcija sadarbībā ar Valsts policiju, apvienību Pilsēta cilvēkiem un partneriem uzsākusi kampaņu Dod ceļu cieņai. Kāpēc cieņas un satiksmes kultūras veicināšanai Latvijā jārīko īpašas kampaņas? Un kāpēc, aizbraucot uz ārzemēm, daudzi priecājas par laipnajiem un pieklājīgajiem cilvēkiem, bet paši savās mājās uzvedas kā neaudzināti bērni? Viena no problēmas saknēm ir dalīt satiksmes dalībniekus mazāk un vairāk aizsargātos – tas rada maldīgu sajūtu, ka vieniem par drošību uz ceļa ir jārūpējas vairāk nekā citiem, kaut arī atbildība katram ir sava un vienlīdz liela.
Pēdējā laikā Latvijas ziņu virsrakstos samērā bieži parādās tēmas, kas saistītas ar satiksmes drošību un tās regulēšanu ar stacionārajām un mobilajām ātruma kamerām, kā arī nesen uzstādītajiem pirmajiem vidējā ātruma kontroles radariem un droniem. Tā kā Latvija joprojām ieņem vienu no zemākajām vietām Eiropas Savienībā ceļu satiksmes drošības jomā, policija cenšas rast arvien jaunus risinājumus situācijas uzlabošanai, daudzi no tiem saistīti ar šādu dažādu digitālo rīku plašāku lietojumu.
Pēdējā laikā, pienākot pavasara un vasaras sezonai, pastiprinātu uzmanību ceļu satiksmē pievēršam elektroskrejriteņu lietošanai pilsētvidē. Aizvien vairāk apkārt dzirdami stāsti par elektroskrejriteņu vadītāju pārgalvību un dažādiem negadījumiem, kuros iesaistīti šie transportlīdzekļi. Elektroskrejriteņi ir savairojušies kā sēnes pēc lietus un ir uz palikšanu kopējā ceļu satiksmē, tāpēc jau tagad ir jādomā - kā sadzīvot visiem draudzīgi.
Latvija ir trešā valsts Eiropas Savienībā pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita 2022.gadā. Ir redzams, ka daļa negadījumu notiek vienās un tajās pašās vietās, ko mēdz saukt par satiksmes “melnajiem punktiem”. Vairākās Eiropas valstīs tie īpaši atzīmēti ar ceļa zīmēm, lai brīdinātu autobraucējus.
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā informācija liecina, ka pērn apdrošinātājiem kopumā pieteikti 33 230 ceļu satiksmes negadījumi. Ticams, ka skaitlis būtu krietni mazāks, ja autovadītāji ievērotu drošas braukšanas etiķeti un uzlabotu savu autovadīšanas kultūru. Tās vājos punktus īpaši redzam, piemēram, sastrēgumos, pirmā sniega laikā, kā arī intensīvas satiksmes apstākļos, piemirstot, ka ceļš nav izrādīšanās vieta, taurēšana sastrēgumā pavadīto laiku nesamazinās, kā arī agresija un tolerances trūkums remontdarbu laikā ātrāk bedres nesalāpīs.
Ziema vēl negrasās atkāpties. Lai gan šogad tā neatnesa lielus, ilgstošus sniegputeņus vai bargu salu, ceļu satiksmes negadījumi neizpalika. Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, kopš gada sākuma līdz 11. februārim Latvijā ir 10 bojāgājušie, bet laikā no gada sākuma līdz 31. janvārim - Latvijas ceļu satiksmē ir 24 smagi cietušie. Salīdzinot ar šādu pašu periodu iepriekšējos gados, situācija ir nedaudz uzlabojusies, tomēr aizvien ir vairākas lietas, ko varam ņemt vērā, lai nākotnē braukšana ziemā būtu drošāka, īpaši runājot par stūrēšanu un bremzēšanu.
15. jūnijā Hāgā vadošo Eiropas mobilitātes institūciju līderi parakstīja vienošanos sniegt visu iespējamo ieguldījumu satiksmes drošībā, lai līdz 2050. gadam pilnībā novērstu bojāeju uz Eiropas ceļiem (zero traffic fatalities by 2050) . Parakstītāju vidū bija Starptautiskās Automobiļu federācijas 1. reģiona, kas pārstāv Eiropas, Tuvo austrumu un Āfrikas autoklubus (FIA Region 1), Eiropas Autoražotāju asociācijas, Eiropas Auto piegādātāju asociācijas un vairāku citu vadošu Eiropas mobilitātes institūciju līderi. Parakstīšanas ceremonijā piedalījās FIA prezidents Žans Tods un ES Transporta komisāre Violeta Balka, kurai pēc parakstīšanas vienošanās tika simboliski nodota. Deklaratīvs publicitātes triks vai nopietns solis satiksmes drošības stiprināšanā, varētu jautāt Eiropas autovadītājs?
Pēdējā laikā gan Ceļu satiksmes drošības direkcija, gan Satiksmes ministrija un Valsts policija sabiedrību plaši informē par sasniegumiem ceļu satiksmes drošībā. Lasot šīs ziņas, pirmajā brīdī šķiet, ka beidzot esam sasnieguši Eiropai cienīgu drošības līmeni uz ceļiem, ja vien ne oficiālā statistika, kas idilli izjauc.
Ceļu satiksmes negadījumu rezultātā pēdējos gados bojā gājušo cilvēku skaitam ir tendence samazināties, tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Kopējais satiksmes negadījumu skaits būtiski nemainās vai pat palielinās.
2018. gadā valsts budžeta ieņēmumos no soda naudām par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir ieplānoti 25 miljoni eiro, 2019. gadā jau gandrīz 29 miljoni, bet salīdzinājumā aizvadītajā 2016. gadā reāli tika iekasēti 12,7 miljoni, tātad pāris gadu laikā pieaugums plānots divas reizes.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija neatbalsta Ministru kabinetā akceptētos likuma grozījumus un aicina valdību nekavējoties pārskatīt normas attiecībā uz obligātās apdrošināšanas (OCTA) nepieciešamību arī transportlīdzekļiem, kuri nepiedalās ceļu satiksmē, aģentūru LETA informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa. "Mums nav saprotami iemesli, kā
Eksperti: 2030. gadā pilsētās dominēs elektromobiļi, liela daļa - bezpilota
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
