Janvāra vidū Pasaules Dabas fonda un Vides izglītības fonda eksperti norādīja, ka Latvijai neveicas ar bioloģiski vērtīgu vietu saglabāšanu, uzsverot, ka 2025. gadā šim jautājumam jābūt vienai no prioritātēm, jo Latvijai regulāri jāsniedz ziņojums Eiropas Komisijai par to, kas notiek ar bioloģiski vērtīgām vietām, dzīvotnēm un sugām. Patlaban, ņemot vērā mežu un dabas resursu iespējas, mums jāspēj sabalansēt ekonomiskās intereses un dabas daudzveidības saglabāšanu.
Dabas degradācija un daudzveidības izzušana ir nopietns drauds cilvēku labklājībai – arī mūsu iespējām dzīvot pašu sugai piemērotā vidē. Tāpēc dabas saglabāšana un atjaunošana nav izvēle, bet gan skaudra nepieciešamība. Šādi brīdinoši apgalvojumi arvien biežāk izskan no zinātnieku puses. Un patiešām - šī nav apokaliptiska trauksmes celšana, bet zinātniski pamatota un kvantitatīvi aprēķināta iespējamā realitāte. Šajā rakstā pievērsīsimies planetāro robežu konceptuālajam ietvaram, kas uzskatāmi skaidro, kā daba nodrošina gandrīz visus resursus un funkcijas, kas ir izšķirīgi svarīgas mūsu ekonomikas pastāvēšanai, sabiedrības veselībai un vispārējai dzīves kvalitātei.
Diskusijās par ilgtspēju parasti dominē klimata pārmaiņu tēma. Tomēr ilgtspēja ir krietni plašāks jēdziens, kur ieguldījumu var sniegt gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji un katrs cilvēks. Divas no īpaši aktuālām jomām, kur vajadzīga plašāka sabiedrības iesaiste, ir aprites ekonomikas principu ieviešana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana.
Kopā ar VFS Films studijas videosērijas Mēs darām tā varoņiem meklējam veidus, kā visi kopā varam dzīvot videi draudzīgāk. Sērija top ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu
Vai tu zini, cik Latvijā ir elektroauto?
Ar klimata pārmaiņām kaulēties nav iespējams. Jau gadsimta beigās Latvija piedzīvos ziemas, kuru vidējā temperatūra vairs neturēsies zem nulles. Eiropas atbilde uz klimata pārmaiņām ir zaļais kurss, un mērķi ir ļoti ambiciozi. Cik Latvijai izmaksās to nepildīšana?
Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Baltijas jūrā no Ziemeļjūras ieplūdis liels sālsūdens daudzums. Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra skaidro, kāpēc tas ir tik nozīmīgs un gandrīz svinams notikums
Eiropas Parlaments trešdien, 12.jūlijā, nobalsoja par Dabas atjaunošanas likumu un ES Zaļo kursu, neraugoties uz bezprecedenta – un bieži vien klaji absurdu – dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis bija šo likumu noraidīt pilnībā un kuru vadīja konservatīvie un labējie politiķi un lauksaimniecības un zivsaimniecības lobiji.
Ģeogrāfiski līdzīga lielam ezeram, viena no seklākajām un pati jaunākā pasaulē — Baltijas jūra ir ārkārtīgi vērtīga 85 miljoniem cilvēku, kas dzīvo tās sateces baseinā. Pēdējā pusgadsimta laikā tā ir kļuvusi arī par visvairāk piesārņoto jūru uz Zemes, bioloģiskā daudzveidība samazinājusies par nepilnām divām trešdaļām
Diemžēl nepietiekami ātri. Lai apturētu straujās klimata izmaiņas un nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus nu jau astoņiem miljardiem cilvēku, ir jārīkojas izlēmīgāk. Jāpieprasa politiskā griba no lēmumu pieņēmējiem, jāatbalsta inovatīva uzņēmējdarbība un jāuzņemas individuāla atbildība. Pat nelielas ikdienas izvēles ieraugot plašākā cēloņsakarībā.
Latvijā regulāri ieceļo svešzemju augi un dzīvnieki, kas apdraud vietējo floru un faunu. Pat kaitē cilvēkiem, kā Sosnovska latvāņi, un dārziem — kā Spānijas kailgliemeži. Tagad radušās bažas par jaunu apdraudējumu iemīļotajām bekām un baravikām. Vai esam gatavi ar to cīnīties?
Savvaļas dzīvnieku – zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju – populācija kopš 1970.gada ir piedzīvojusi dramatisku kritumu vidēji par 69%, liecina Pasaules Dabas fonda jeb World Wide Fund for Nature (WWF) Dzīvās planētas ziņojums (Living Planet Report 2022). Globālais 2022.gada Dzīvās planētas indekss liecina, ka novēroto mugurkaulnieku savvaļas dzīvnieku populācijas samazinājušās vidēji par 69%. Indeksa procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populācijā, kas novērotas pēdējo 48 gadu laikā.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
