Diemžēl nepietiekami ātri. Lai apturētu straujās klimata izmaiņas un nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus nu jau astoņiem miljardiem cilvēku, ir jārīkojas izlēmīgāk. Jāpieprasa politiskā griba no lēmumu pieņēmējiem, jāatbalsta inovatīva uzņēmējdarbība un jāuzņemas individuāla atbildība. Pat nelielas ikdienas izvēles ieraugot plašākā cēloņsakarībā.
Tomēr, dzīvojot Latvijā, ir diezgan viegli iegrimt miegainā pašapmierinātībā un atgaiņāties no domām par klimata krīzi, tāpat kā atmiņām par pārlieku karstām vasarām. Ekstrēmi laikapstākļi mūs neskar (nē, plus 30 grādu vasarā nepavisam nav galējā robeža!), valsts teritoriju klāj vairāk nekā trīs miljoni hektāru meža, un vismaz viens ieguvums noteikti ir arī no salīdzinoši maz attīstītās rūpniecības — svaigāks gaiss. Vai tiešām varam neuztraukties par globālo sasilšanu?
