Atļaušos apgalvot, ka Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieki raduši savu lomu emisiju samazināšanas un tātad arī tautsaimniecības pārvērtībās. Man un citiem RTU docentiem ir vēlme redzēt, ka mūsu darba, proti, pētījumu rezultāti tiek ieviesti praksē Latvijas uzņēmumos.
ES jaunu mērķu ieviešanā izmanto gan pātagas, gan burkāna principu, proti, dod naudu investīcijām, taču soda par mērķu nesasniegšanu. Pie ES fondu naudām esam pieraduši, bet būs jāpierod arī pie tā, ka, iespējams, maksāsim soda naudas par pietiekami lielā apjomā nesamazinātiem izmešiem. Tomēr ES regulējums attiecībā uz emisijām ir sarežģīts un jāizvairās no pārpratumiem un pārmetumiem nevietā.
Ar neapbruņotu aci redzams, ka transporta dekarbonizācija Latvijā ir dziļā krīzē. Eiropas Savienība (ES) ir apstiprinājusi grozījumus direktīvā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu. Līdz 2030. gadam atjaunojamo energoresursu īpatsvaru transporta jomā jāpalielina līdz 29%. Latvijā savukārt pēdējo divu gadu laikā atjaunojamo energoresursu patēriņš transportā ir sarucis no aptuveni 7% līdz 2%. Tātad ir dinamika, bet pretējā virzienā.
Novembra beigās acīgi analītiķi pamanīja Igaunijas premjerministres teikto, ka Igaunijai būšot jātērē 225 miljonus eiro, lai pirktu emisiju samazināšanas kvotas. Igaunija pašlaik neesot gatava sasniegt 2030. gada emisiju samazināšanas mērķus, tai skaitā īpaši transportā.
Lasot topošās valdības deklarācijas projektu, ar neapbruņotu aci var redzēt, ka klimata un zaļo mērķu izpilde būs prioritāte. No tā savi secinājumi jāizdara katram uzņēmumam.
Jautājumu par degvielas cenu kāpuma mazināšanu šobrīd risina ne tikai Latvija, bet visas Eiropas Savienības valstis. Centrālie uzdevumi ir samazināt cenas, atkarību no Krievijas, kā arī nodrošināt pārtikas krājumus ziemai. Visās valstīs izskanējuši dažādi priekšlikumi, kā šos mērķus sasniegt reāli, lai reizē ar ūdeni neizlietu arī pašu bērnu. Eiropas valstu piedāvātajiem priekšlikumiem šā mērķa sasniegšanai ir gan savi plusi, gan ar mīnusi, tāpēc šeit vietā būtu jautājums - vai iespējams aprēķināt kvadratūru aplim?
Atklāta vēstule visiem Eiropas Savienības premjerministriem
Olga Stepanova (25)
Latvijā šogad varētu būt vēsturē lielākā graudu raža
Biodegvielas ražotāji sākuši niknu cīņu par valsts subsīdiju miljoniem, kurus jaunais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts sauc par naudas dedzināšanu un vēlas ietaupīt. Aizvadītajos gados nodokļu maksātāji «zaļajā» degvielā jau ieguldījuši 67 miljonus latu, taču tirgus apstākļos šī nozare nespēj izdzīvot
Noplūdes vieta norobežota ar degvielu uzsūcošām bonām; vides piesārņojuma draudu nav
Valdība slēpti nolemj segt visu parādu uzreiz, nevis pakāpeniski līdz 2014.gadam
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
