Pirmie brīvprātīgie, kas pērnvasar sāka valsts aizsardzības dienestu, maijā to noslēgs, un trešdaļa jau gatava turpināt militāro karjeru. Žurnāls Ir stāsta, kā tagad jūtas iesauktie karavīri un kā uzrunāt jauniešus, it īpaši viņu vecākus, kurus dienests biedē, jo saistās ar padomju laikiem.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidro jauno valsts aizsardzības koncepciju
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā liek apzināties, ka ar līdzšinējo profesionālo armiju, kas komplektēta tikai uz brīvprātības principa, nepietiek, lai atvairītu iespējāmu uzbrukumu. Tāpēc pagājušajā gadā tika pieteikts jaunais Valsts aizsardzības dienests, kura sākotnējais mērķis bija būtiski palielināt bruņotajiem spēkiem pieejamo cilvēku skaitu gan aktīvajā dienestā, gan rezervēs. Aprīļa sākumā tika pieņemts likums par valsts aizsardzības dienestu, taču nu tā mērķi ir kļuvuši daudz pieticīgāki.
Ja šodien uz Latvijas zemes kāju spertu iebrucēju armija, valsti būtu gatavi aizstāvēt aptuveni septiņi tūkstoši profesionālo karavīru, kas šobrīd dien Nacionālajos bruņotajos spēkos, un pieci tūkstoši rezervē esošie karavīri. Aizsardzības pozīcijās stātos vēl aptuveni 10 tūkstoši aktīvo zemessargu, no kuriem 2271 pievienojās pavisam nesen — 2022. gadā.
"Būt kareivim nozīmē, ka karā vari iet bojā. (..) Tas nav iemesls necīnīties un nemēģināt palīdzēt savai valstij. Manā iztēlē daudz biedējošāka šķiet doma, ka, piemēram, Krievija iekarotu Latviju un mēs atgrieztos okupācijā. Vai tā būtu dzīve, kuru vērts dzīvot? Tad labāk mirt, lai to novērstu," intervijā žurnālam Ir saka Jaunā RĪgas teātra aktrise un zemessardze Marija Linarte.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidro, kā vispārējās karaklausības atjaunošana Latvijā palīdzēs cīnīties, ja agresors te spers kāju
Baltijas valstīm NATO samits Madridē bijis ir ārkārtīgi pozitīvs – tas vēlreiz pasvītrojis pilnīgi neticama līmeņa vienotību starp 30 sabiedrotajiem, pat 32, jo Somija un Zviedrija ir de facto dalībvalstis. Tā intervijā žurnālam IR pauž Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks un Nacionālās drošības padomes sekretārs, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, kurš pats bija klāt Madridē.
Žurnālists Atis Klimovičs jau kopš 2014. gada organizē palīdzību Ukrainas armijai, viņš nupat atkal atgriezies no frontes Donbasā, kurp vedis apvidus auto un izlūkošanas dronu
Vācijā izformēta armijas elitārā specvienība, jo tajā sāka izplatīties neonacisma idejas
Vašingtona: ASV vadītās koalīcijas gaisa triecienos nogalināti 352 civiliedzīvotāji
Kanāda apmāca savu 450 karavīru lielo kaujas grupu būt gatavai Kremļa organizētām nomelnošanas kampaņām.
Ja vēl neesi reģistrējies ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Es piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai, kā arī saņemt ar izdevniecības pakalpojumiem saistītu informāciju.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
