Jānis Garisons. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons skaidro, kā vispārējās karaklausības atjaunošana Latvijā palīdzēs cīnīties, ja agresors te spers kāju
Vēl šā gada pirmajos mēnešos aizsardzības ministrs Artis Pabriks un valsts sekretārs Jānis Garisons publiskos izteikumos bija atturīgi pret obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā. Galvenokārt tāpēc, ka mums ir spēcīga profesionālā armija — to uzsvēra arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš, bet obligātā dienesta atjaunošana prasītu milzīgus līdzekļus un laiku. Viens konkrēts skaitlis, ko minēja vēl februārī: vajag 616 mijonus eiro sākotnējo investīciju, lai izveidotu infrastruktūru jauniesaucamo mācīšanai.
Taču pagājušajā nedēļā ministrs nāca klajā ar plānu atjaunot vispārējo karaklausību. Saskaņā ar to jau 2023. gada 1. janvārī pēc brīvprātības principa valsts aizsardzības dienestā nokļūtu pirmie jauniesauktie. Dienestam būtu pakļauti vīrieši vecumā no 18 līdz 27 gadiem, bet sieviešu iesaiste būtu brīvprātīga. Dienestam varētu izvēlēties vienu no četriem veidiem: valsts aizsardzības dienestu, zemessardzi, vada komandiera kursus augstskolā vai alternatīvo dienestu (veselības vai sociālajā sektorā). Cilvēki iesaucamo vecumā varētu paši izvēlēties, kad dienestu pildīt, tas būtu vienu gadu ilgs, un dienējošie saņemtu arī iztikas līdzekļus 400 eiro mēnesī.
