Jānis Kažociņš. Foto: Ieva Čīka, LETA.
Baltijas valstīm NATO samits Madridē bijis ir ārkārtīgi pozitīvs – tas vēlreiz pasvītrojis pilnīgi neticama līmeņa vienotību starp 30 sabiedrotajiem, pat 32, jo Somija un Zviedrija ir de facto dalībvalstis. Tā intervijā žurnālam IR pauž Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks un Nacionālās drošības padomes sekretārs, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs, kurš pats bija klāt Madridē.
Pēc eksperta teiktā, Krievija to ļoti labi saprot. Austrumeiropas valstīm, arī Latvijai ar neredzēti labu institūciju sadarbību, ir izdevies Rietumeiropas lielajām valstīm parādīt, ka Krievija apdraud arī tās, skaidro Kažociņš.
«Ir mainījušās divas būtiskas lietas stratēģiskajā redzējumā,» saka drošības eksperts, «pirmkārt, atturēšanas politika, kādu līdz šim esam piekopuši pret Krieviju, nav darbojusies Ukrainas gadījumā. Nepietika ar to, ka piedraudēja ar vissmagākajām sankcijām, kādas jebkad bijušas. Viņu loģika ir pavisam cita, tāpēc Krievija dažkārt dara lietas, kuras, mūsuprāt, objektīvi nav Krievijas interesēs. Tomēr viņi tik un tā dara. Otrkārt, mēs nevarējām iedomāties asiņaino brutalitāti, kādu 21.gadsimtā Krievijas Federācijas karaspēks varētu izmantot Eiropā. Tas visiem ir milzīgs šoks. Taču pie visa kā pierod, tāpēc mūsu pienākums ir neaizmirst.»
