Edvards Andris Puharts (19) no Zvejniekciema valsts aizsardzības dienestā pats pieteicās pēc 12.klases izlaiduma. Foto - Lauris Aizupietis.
Pirmie brīvprātīgie, kas pērnvasar sāka valsts aizsardzības dienestu, maijā to noslēgs, un trešdaļa jau gatava turpināt militāro karjeru. Žurnāls Ir stāsta, kā tagad jūtas iesauktie karavīri un kā uzrunāt jauniešus, it īpaši viņu vecākus, kurus dienests biedē, jo saistās ar padomju laikiem.
Visgrūtāk bijis pirmajos pāris mēnešos, kad jāapgūst pamatmācību kurss, Ir stāsta Edvards Andris Puharts (19) no Zvejniekciema, kurš pieteicies dienestā uzreiz pēc 12. klases izlaiduma. Pulkvedis Guntars Strazdītis no NBS Apvienotā štāba skaidro, ka pirmajās 11 nedēļās jeb pamatmācību kursā, par kuru runā Edvards, karavīriem ir aklimatizācijas periods, kad viņi iepazīstas ar dienestu — iegūst pamatzināšanas un nostiprina fizisko noturību. «Viņam ir fiziski jānobriest, lai ir gatavs doties tālāk mācībās ar to smago mugursomu, nevis sabojāt muguru, potītes un ceļus.»
