Mani kā aktīvu 1991.gada barikāžu organizētāju un dalībnieku priecē, ka šogad apgāds Jumava sagādājis grāmatu Barikādes 1991.. Nemaz tik daudz izdevumu šai tematikai mūsu grāmatplauktos nav. Kādreizējais lauksaimniecības ministrs Dainis Ģēģers pirms septiņiem gadiem sarūpēja Cerību ugunskurus un vēl senāk Strēlnieku apvienības Jāņa Baškera vadībā iznāca Latvija, kur tavi dēli. Uz Jumavas grāmatas apvāka - "Manai paaudzei barikādes ir lielākais mūža notikums… Baltijas valstu Barikāžu stāsts paliks mūžībai kā tautu cīņa par brīvību". Tā raksta Juris Visockis. Grāmatā pat lapaspuse veltīta – Barikādes ārpus Rīgas. Maz, taču varbūt tas ir sākums izpētei, kas būtu jāpaveic nākotnē. Patiešām esam apdalījuši kuldīdzniekus un liepājniekus.
Latvijā gada vidējā inflācija pērn bija 8,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Lielākā ietekme uz patēriņa cenu izmaiņām bija izdevumiem par pārtiku un mājokli. Inflāciju bremzēja zemākas enerģijas cenas un Eiropas Centrālās bankas procentu likmju celšana.
Janvāris ir svarīgs mēnesis Latvijas vēsturē. Katru gadu 20. janvārī notiek 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres diena. Pirms 33 gadiem janvāra vidū bija svarīgi aizsargāt savu valsti, lai nepieļautu PSRS varas iestāžu centienus pārņemt kontroli pār politiski nozīmīgiem objektiem. Svarīgās galvaspilsētas vietās no 13. līdz 27. janvārim pulcējās ne tikai rīdzinieki, bet arī ļaudis no tuvākām un tālākām Latvijas vietām. Bija savesta lauksaimniecības tehnika un ar betona bluķiem aizbarikadēta piekļuve Ministru kabinetam, televīzijai, parlamenta ēkai. Tajās dienās Vecrīgā atradās daudzi Valmieras novada Matīšu pagasta iedzīvotāji, viņu vidū arī Veneranda Logina (62). Pašlaik viņa ir Matīšu pamatskolas direktore, matemātikas skolotāja un 8. klases audzinātāja. Arī tolaik Veneranda jau strādāja skolā.
Šonedēļ atceramies liktenīgos notikumus pirms jau 32 gadiem – Barikādes. 1991. gadā naktī no 12. uz 13. janvāri padomju karavīri un tanki uzbruka cilvēku pūlim, kas bija sapulcējies ap Viļņas televīzijas torni. Ar šāvieniem un, sabraucot ar tankiem, tika nogalināti 13 lietuvieši, un vēl viens mira no infarkta. Čekas leitnants mira no atlecošas lodes, ko izšāva viņa paša spēki. Pēc š
Režisora Viestura Kairiša vadītais Dailes teātris šogad saņēma nozīmīgākās Spēlmaņu nakts balvas. Viņa spēlfilma Janvāris apbalvota vairākos starptautiskos kinofestivālos, Latvija to izvirzījusi arī ASV kinoakadēmijas balvai Oskars
Ķiršsarkani samta zviļņi kinozāles pustumsā, ko izgaismo galda lampiņu siltais mirdzums. Izmeklēta publika, kam jābalso par Oskara balvas kandidātiem. Tāds bija mans pirmais kinoseanss Holivudā — aizvadītajā nedēļā Soho House klubā notika mūsu Oskara kandidātes, Viestura Kairiša filmas Janvāris izrādīšana, kur man laimējās piedalīties un beidzot redzēt lenti uz lielā ekrāna.
oooo Janvāris. Viestura Kairiša jaunākā filma uz ekrāniem nonāks tikai novembrī, taču, ja dosities uz šo seansu, ne tikai pirmie redzēsit filmu, bet arī piedalīsities atbalsta akcijā ukraiņu kinoveidotājiem. Visi biļešu ieņēmumi tiks novirzīti Ukrainas kinematogrāfistiem. Janvāris ir nostalģisks un vizuāli saistošs atskats uz 1991. gada janvāra barikāžu notikumiem, kad Latvija cīnījās par savu neatkarību. Sociopolitiski aktuāls arī mūsdienu notikumu kontekstā, autobiogrāfiskos motīvos balstītais stāsts vēsta par jauna vīrieša pieaugšanu un iniciāciju kinopasaulē. Splendid Palace 9. oktobrī plkst. 16.
Gunāra Astras pieminekļa oficiālā atklāšana paredzēta 20. janvārī, taču pieminekli jau nedēļu iepriekš atklāja vētra, nevis ceremonija. Tēlnieks Gļebs Panteļejevs uzskata, ka šis ir un paliks viens no nozīmīgākajiem darbiem viņa dzīvē
Kinozinātnieks Viktors Freibergs uzrakstījis Viktora otro grāmatu. Tā vēsta par zīmēm, kas slēpjas kino. Kino ir Viktora glābiņš no paša raizēm
Aizvadītā gada laikā JRT aktrise Baiba Broka izbaudījusi gan daudzu kinolomu straumi, gan iepazinusi jūras ūdeņu varenību uz SUP dēļa
Vai sapnis par neatkarīgu Latviju var būt svarīgāks par paša un ģimenes labklājību? Atteikties no iespējas būt pasaules sporta elitē kopā ar okupācijas varu un palikt pie “sasistas siles” vai turpināt saņemt svešas varas sniegtos labumus un gozēties slavas saulītē? Pirms 30 gadiem aukstā janvāra dienā Latvijas bobsleja saime izlēma būt kopā ar Latvijas tautu un atteikties no līdzdalības PSRS izlasē. Bijām jauni, karstgalvīgi, apņēmības pilni cīnīties par savu valsti, ja nepieciešams – arī ar asinīm. Kas būs rīt – neviens nezināja, bet sapnis par Latviju bija spēcīgāks par jebkurām bažām par nākotni.
Latvija, mīļotā Māte!
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
