Wi-Fi: baznīca, signāls: lielisks

  • Ieva Alberte
  • 04.04.2012
  • IR
Foto — Reinis Hofmanis, F64

Foto — Reinis Hofmanis, F64

Ekrāns virs altāra, draudze ar tvitera kontu. Vai jauno tehnoloģiju ienākšana baznīcā ir veids, kā sasniegt jaunus draudzes locekļus, vai elementāra dzīvošana atbilstoši laikam? 

Sakiet, lūdzu, kā atšķirt tradicionalās reliģijas no sektām? - kāda skolniece jautāja katoļu priesterim, zvanot uz LTV raidījumu. No jautājuma tapa skaidrs, ka meitenei ceļu uz baznīcu, visticamāk, parādīs jaunās reliģijas: uzrunās uz ielas, pieklauvēs pie durvīm, sūtīs aicinājumus pievienoties Facebook. Atšķirībā no tradicionālajām tās ir ieinteresētas cilvēka dzīvē teju katru dienu - draudzes locekļi kopīgi brokasto, baznīcā var atstāt bērnu pieskatīšanai, var aprunāties virtuāli. Tas ir ērti, tas ir laicīgi. 

Tikai dažas luterāņu un katoļu draudzes darbojas tviterī, savās mājaslapās publicējušas sprediķu audioierakstus un dievkalpojumu kalendāru, ko ikviens var sinhronizēt ar savu Google kontu. Viena no tām ir Ārlavas draudzes mājaslapa, kur var lejupielādēt baznīcas zvana skaņu. Savukārt Tukuma draudzes mājaslapā redzams, kad mācītājs ir Skype, kad ne. Tādas «ekstras» nav pat Rīgas Lutera un Ģertrūdes draudžu lapās, kas arīdzan ir labi uzturētas, ar Facebook un Twitter profiliem. Lai saprastu, cik sociāli aktīvas un laikmetīgas ir katoļu un luterāņu draudzes, devāmies pie svētajiem tēviem, kuri ar tehnoloģiskām spējām «nes gaismu». 

Jaunākajā žurnālā