Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa piekrīt, ka Vienotība pēc vēlēšanām ir «nodarījusi lielu ļaunumu», un piesaka sevi kā apvienotās partijas veidotāju
Valsts pirmās personas statusa iegūšana vismaz pagaidām un vismaz vienu Solvitas Āboltiņas īpašību - atvērtību žurnālistiem - nav mainījusi. Pāris dienu pēc ievēlēšanas par 10.Saeimas priekšsēdētāju viņa bez vilcināšanās piekrīt pusdienu sarunai, un Kaļķu vārtos ienāk burtiski starojoša. Par to, ka viesis ir īpašs, atgādina tikai drošības svīta, kas spīkeres pusdienu laikā neuzkrītoši rosās pie restorāna durvīm.
Tomēr statuss un svīta ir tikai ārējā spozme. Solvitas Āboltiņas jaunā amata izaicinājums nav apskaužams, ja uz to skatās nopietni. Viņa ir kļuvusi par tādas institūcijas vadītāju, kura mantojusi ļoti zemu sabiedrības uzticības līmeni, un arī 10.Saeimas sākums nav daudzsološs. Vēlēšanu uzvarētāja Vienotība pacēluma vietā pagaidām piedāvājusi politiskā procesa vadības mazspēju un intrigas, no kurām viena saistās ar pašas Āboltiņas apstiprināšanu amatā. Par viņu nobalsoja 77 deputāti, un tūlīt pēc balsojuma parlamentu pāršalca spekulācijas, ka koalīcija nav balsojusi vienoti, jo atbalstu viņai solīja opozīcijā esošais SC, kam vajadzēja nozīmēt lielāku kopējo balsu skaitu. «Vai kādam Vienotībā ir bijis personisks iemesls nebalsot - es nedomāju, ka tas ir tas, kas mani uztrauktu un kam es tagad veltītu laiku, lai to noskaidrotu,» Āboltiņa cenšas gaisināt priekšstatu par Vienotību kā iekšēju kašķu plosītu partiju apvienību. «Esmu saņēmusi pietiekami lielu parlamenta uzticību, un man ir svarīgi, lai varētu strādāt un ar darbu pierādīt, vai esmu šo uzticību pelnījusi.»
