Sieksātes klostera baznīcu atklāja 2019. gadā, bet turpina pilnveidot. Foto — Armands Kaušelis.
Sieviešu klostera pagrabā rūgst pašaudzētu vīnogu vīns
Man vajadzēja ierasties garos svārkos. Kad zvanīju, lai vienotos par tikšanos, klostera māsa Ksenija aizmirsa izstāstīt, kāda šeit ir kārtība. Esmu uzvilkusi melnas pieguļošas džinsa bikses un jau paspēju sabīties, ka sarunu nāksies atlikt. Tomēr viņa kļūst pielaidīga: tā bijusi pašas vaina un nākamreiz es noteikti zināšot. Zināšu gan!
Mēs tiekamies pie Sieksātes klostera baznīcas. Tā atrodas Kurzemē, pa vidu starp Liepāju un Kuldīgu. Baznīca ir brīnumskaista balta mūra ēka klajā vietā kalna galā. Pirmoreiz to redzēju pirms vairākiem gadiem garāmbraucot. Toreiz pat nenojautu, kam jaunceltne paredzēta. Klostera baznīcu pamatā izmanto mūķenes, stāsta māsa Ksenija. «Mēdz gadīties arī tā, ka cilvēki no malas klosterī netiek iekšā. Nereti, ziņkārības vadīti, tūristi izjauc ierasto kārtību.» Galvenās klostera dzīves sastāvdaļas ir lūgšanas un darbs.
