Valmierā ir tikai viena piemiņas vieta Otrā pasaules kara upuriem — 1985. gada 9. maijā Lucas kalnā atklātais memoriāls un brāļu kapi, kuros pārapbedīti 514 padomju armijas virsnieki un karavīri, kā arī ap 300 nacistu nogalināto civiliedzīvotāju. Šogad par austrumu kaimiņvalsts naudu notiek piemiņas plākšņu restaurācija. Foto — Matīss Markovskis
Latvijā ir vairāk nekā 300 padomju kareivju piemiņas vietu, un to uzturēšanā Krievija ik gadu iegulda prāvas summas. Kāpēc PSRS okupācijas laikos iedibinātais vēstures traktējums turpinās arī pēc neatkarības atjaunošanas?
Piecstaru zvaigzne, kas reiz rotāja PSRS karogu, sarkanarmiešu ķiveres un joprojām ir viens no komunisma simboliem, vīd arī Valmieras memoriālā Sarkanās armijas karavīriem. Šo 1985. gadā atklāto padomju ideoloģijas ansambli valmierieši paklusām dēvēja par hokejistiem — karavīru pozas atgādināja cīņu par ripu pie vārtiem. Šogad memoriāls tiek atjaunots par Krievijas līdzekļiem, izmaksas pārsniedz 670 tūkstošus eiro.
Pagājis jau 80 gadu, kopš lielvaru cīņas ierāva Latviju Otrajā pasaules karā, taču ar sekām mums jāsadzīvo joprojām. Kad 1940. gada jūnijā PSRS okupēja Baltijas valstis, Vācija jau bija iekarojusi Poliju, daļu Somijas un sākusi iebrukumus Holandē, Beļģijā un Francijā. Tieši pēc gada, 1941. gada jūnijā, pēc nacistiskās Vācijas iebrukuma PSRS, arī Latvijā sākās vācu okupācija. Un arī reāls karš, kura izskaņā PSRS Latviju okupēja otro reizi.
