Stradiņu slimnīcā nakts uz 17.februāri bija īpaša. Viens cilvēks deva dzīvību diviem citiem: nieri kādai pacientei, bet sirdi — Intaram Vaskopam. Foto — Mārtiņš Zilgalvis, F64
Šogad Latvijā jau veikta viena sirds pārstādīšana. Pērn nebija nevienas. Patiesībā donors bija, tomēr neviens no sešiem sirds gaidītājiem pie tās netika. Kāpēc?
Nekas nenotiek. Nekas. Tāda ir sirds ķirurga Inta Putniņa atbilde uz jautājumu, kas notiek Latvijā, ka pusotru gadu nebija nevienas sirds pārstādīšanas. «Latvijā ir nabadzība un haoss. Mēs te uz entuziasma turamies,» sarunā pirms mēneša Putniņš sirdījās, ka nav val-stiska plāna attiecībā uz sirds transplantācijām un operācijas tiek veiktas lielākoties par Stradiņu slimnīcas līdzekļiem. Absurdi arī tas, ka valstī ar augstu sirds un asinsvadu saslimšanu līmeni uz sirds transplantāciju gaida tikai pieci pacienti. Gadā vajadzētu veikt vismaz 15 pārstādīšanas. Daudzi nemaz līdz rindai nenonāk, jo no ģimenes ārstiem neuzzina par iespējām ārstēt sirdi. Vislielākā problēma gan ir gadiem nemainīgā - trūkst donoru.
