Andrejs Judins. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Vērienīgie Kriminālprocesa likuma grozījumi gan paātrinās lietu izskatīšanu, gan mazinās iespēju «ņirgāties par tiesas procesu», skaidro Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins
Apsūdzētie vairs nedrīkstēs melot izmeklētājiem un tiesai; tiesnesis varēs ierobežot debašu laiku un pārtraukt dalībniekus, ja uzskatīs, ka tie apzināti vilcina procesu; žurnālisti drīkstēs ierakstīt tiesas sēdes. Tie ir daži no svarīgākajiem grozījumiem Kriminālprocesa likumā, kuri stājās spēkā 6. jūlijā un varētu novērst vismaz daļu iemeslu, kāpēc atsevišķi tiesu procesi Latvijā ilgst daudzus gadus.
Taču kopumā šajā un vēl divos likumos — Krimināllikumā un likumā Par Krimināllikuma spēkā stāšanos un piemērošanas kārtību — Saeima 11. jūnijā atbalstīja gandrīz 80 grozījumus. Tāpēc Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību politikas apakškomisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV), ar kuru tiešsaistē sarunājāmies 11. jūlijā, skaidro, ka šis nav gadījums, kad var vienkārši pateikt, ka likums «ir par to un par šito».
