Foto — Lauris Nagliņš, Picture Agency.
Šoruden portālā Ziedot.lv bija lasāms ne tik ierasts stāsts. Elvīra no Saldus prasīja pēc padoma, kur atrast darbu. «Elvīras sapnis ir strādāt par konditori. Iepriecināt cilvēkus ar gardiem un ar mīlestību gatavotiem saldumiem,» ziņoja portāls. Elvīra būtu gatava darīt arī kādu citu darbu, kur nevajag kājas, jo viņa pārvietojas ratiņkrēslā.
Dažos mēnešos tika saziedots meitenes rehabilitācijai un transporta izdevumiem līdz centram Poga Rīgā, taču darba piedāvājuma — neviena.
Elvīras stāsts ir par to, ka cilvēks bez ģimenes atbalsta, nonākot tikai valsts aprūpē, ir ļoti nevarīgs. Nenovērtēts. Dzīve pansionātā ir tas, ko valsts spēj piedāvāt jaunajai sievietei.
Kūlenis ar auto
Braucam ar fotogrāfu uz Tērveti pie Elvīras. Mežš ir piesnidzis. Visapkārt kluss, mīksts un skaists kā pasakā. Sociālās aprūpes centrs Tērvete ir dziļi mežā, tālu no administratīvā centra. Parādes durvju priekšā gaida deviņi melni un pelēki kaķubērni, saslējuši asti, kas trīc no prieka un vēsuma. Kaķēni mīņājas uz vietas un gaida kārumus. Elvīra mūs satiek aiz nākamajām durvīm, pie dežurantes. Priecīga par svešajiem viesiem. Satraukusies.
