Ginta Kamzola. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Eiropas pilsētās krīt karstuma rekordi, tāpēc Ir jautā kardioloģei Gintai Kamzolai, kā karstums ietekmē cilvēka organismu
Kamēr Latvijā šonedēļ ir vēsāks, Eiropas dienvidiem pāri veļas ekstremāls karstums. Pasaules Meteoroloģijas organizācijas provizoriskie dati liecina, ka jūlija sākumā esam piedzīvojuši, iespējams, pasaulē karstāko nedēļu. Daudzās pilsētās krīt gaisa temperatūras rekordi, un meteorologi pieļauj, ka var tikt pārspēts arī Eiropā pieredzētais karstuma maksimums — 48,8 grādi, ko 2021. gadā fiksēja Sicīlijā. Līdz ar termometra stabiņu aug arī bažas par karstuma nodarīto postu dabai un cilvēkiem. Īpaši neaizsargāti ir tieši sirds slimnieki.
Rīgas Stradiņa slimnīcas kardioloģe Ginta Kamzola tikko atgriezusies no triju nedēļu atvaļinājuma. Savu pirmo piektdienas maltīti viņa ietur kopā ar mani puspiecos vakarā slimnīcas kafejnīcā. Vispirms atgriežamies Dziesmusvētku nedēļas sajūtās un apspriežam arī tveici, ko piedzīvojām intensīvajos mēģinājumos Mežaparka estrādē. Atrašanos bezvējā dziedātāju tribīnēs vienmēr salīdzina ar «cepšanos uz pannas», tāpēc vaicāju, vai viņai kā ārstei bija satraukums par līdzcilvēku veselību dienas karstākajā laikā. Kardioloģe ir mierīga — veselam organismam pēc karstuma dūriena simptomiem vai pat ģīboņa visbiežāk nedraud ilgstošas sekas. Citādi ir tiem, kam jau ir sirds un asinsvadu problēmas, hroniski slimajiem, bērniem un senioriem — viņiem pat dažas minūtes karstumā var draudēt ar neatgriezeniskām sekām.
