Lībekas tilts Rīgā 1919. gada rudenī. Foto no Latvijas Kara muzeja krājuma.
Pēc krievu aizbēgšanas un pirms vācu ierašanās Tallinā igauņi pagūst pasludināt savu valsti
Turpinājās vācu karaspēka atsāktais uzbrukums Latvijā. 20. februāra vakarā vācieši ieņēma Cēsis. Daugavpili ieņēmušie karavīri uzbruka Rēzeknes virzienā. Militārās sadursmes šajās dienās papildināja aģitācijas pasākumi: 22. februārī vācu aeroplāni kaisīja proklamācijas, aicinot krievu karavīrus atstāt Vidzemi un Igauniju, aizmugurē palikušajiem bruņotajiem karavīriem piedraudot ar nāves sodu, presē ziņoja par bagātīgām trofejām un vismaz 2500 saņemtiem gūstekņiem. Nākamajā dienā, 23. februārī, vācu karaspēks ieņēma Valku un iegāja Igaunijas teritorijā, strauji tuvojoties Tallinai.
25. februāris. Rīgā iznākošā latviešu prese, piesardzīgi izsakoties par politiskajām perspektīvām tuvākajā nākotnē, 25. februārī uzsvēra kādu nozīmīgu faktu: «Katrā ziņā vienas draudošas briesmas novērstas: latviešu apgabali nebūs sadalīti uz izdalīti starp divām valstīm. Tagad ir iespējama visu latviešu apgabalu apvienošana vienā politiskā vienībā un iespējama latviešu nacionālu interešu stiprāka piekopšana, nekā tā varētu notikt sadalītā Latvijā.»
