Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
CVK vadītājs Arnis Cimdars lepojas, ka vēlēšanām Latvijā ir augsts starptautiskais vērtējums. Viņš zina arī savas kļūdas, bet tās labāk neatcerētos
Ar Arni Cimdaru brokastojam franču maiznīcā Cadets de Gascogne dienā, kad ziņas no Saeimas apliecinājušas, ka viņam būs vairākuma atbalsts, lai kļūtu par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju jau piekto reizi. Latvijas politikas mainīgajās aprisēs Cimdaram izdevies palikt par stabilu vērtību. Daži domā - pat par pārāk stabilu.
«Es tagad domāju, kas būs vēl pēc četriem gadiem. Tad jau man būs jāsēžas ragaviņās un jāgaida, kad vedīs uz mežu,» savu «aizsēdēšanos» amatā komentē Cimdars, kurš CVK ir vadījis vairāk nekā 13 gadus. «Atļaušos izteikt apgalvojumu, ka interese man nav pazudusi. Redzu interesantas lietas, ko četros gados varētu paspēt izdarīt. Tai pašā laikā es neesmu neaizvietojams un neesmu sastindzis. Ja manām zināšanām un kvalitātēm piedāvātu citu pielietošanas punktu, es to izskatītu. Kāpēc ne, patiesībā? Bet šobrīd šādu piedāvājumu nav, esmu gatavs strādāt [CVK].»
