Liene Rumpe. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Vai vērienīgas vietējo mākslinieku izstādes pārdošanas pirms Ziemassvētkiem spēj aizpildīt neesošā laikmetīgās mākslas muzeja robu, apspriežam ar Purvīša balvas nominanti un galerijas Dom vadītāju Lieni Rumpi
Gada izskaņa mākslas mīļotājiem ir priecīgs laiks. Īpaši izveidotajās izstādēs iespējams iegādāties vietējo mākslinieku svaigāko veikumu, bet autoriem tā ir iespēja ne tikai nopelnīt, bet arī koncentrētā veidā atrādīt paveikto un salīdzināties kopējā mākslas ainā.
Ar Lieni tiekamies viņas izvēlētā vietā — kafejnīcā Gan Bei Rīgas centrā — vienā no tām ziemas dienām, kurās šķiet, ka saule tā arī nekad nav uzaususi. Pāri pilsētai pārklāts bieza sniega un pelēkas miglas kupols. Tomēr gleznotājai tik vērtīgo dienasgaismu ar pusdienām neesmu atņēmusi, jo viņas ražīgākais radošais periods ir vasara. Gan gaismas, gan izmaksu dēļ — ar mākslīgo apgaismojumu nodrošināt darbam nepieciešamos apstākļus būtu daudz dārgāk. «Es nevaru būt viena no tiem māksliniekiem, kuri iet katru dienu uz darbnīcu. Man ir atbildība gan par galeriju, ar ko pagaidām naudu nepelnu, gan naudas pelnīšanas lietas. Un tikai tad varu nodarboties ar savu profesiju,» stāsta Liene. Ziema ir projektu rakstīšanas, galerijas darba koordinēšanas un citu pienākumu laiks.
