Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
VID ģenerāldirektora amata kandidāte Ināra Pētersone apgalvo, ka politisko spiedienu darbā nekad nav jutusi. «Laikam neesmu tas cilvēks»
Ar Ināru Pētersoni pusdienojam Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ēdnīcā, kas jūlija darbdienas pēcpusdienā ir uzkrītoši tukša. Var redzēt, ka oficiālais pusdienlaiks garām, turklāt, kā stāsta Pētersone, daudzi maltītes ieturēšanu ēdnīcā uzskata par dārgu. Jo sevišķi krīzes laikā darbinieki pusdienas ņēmuši līdzi no mājām, par ko liecinājusi ēdiena smarža visos ēkas stāvos.
Šī ir reta reize, kad kārtīgas pusdienas ietur arī Pētersone. VID potenciālā vadītāja dzīvo Bauskas novadā un pusdienlaiku labāk strādā, lai visu laikus pabeigtu un darbdienas beigās kopā ar dzīvesbiedru varētu mērot 70 kilometrus garo ceļu uz mājām. «Man patīk - braucot sakārtoju domas. Kolēģi brīnās, ka astoņos no rīta es jau visu zinu. Man ir tā priekšrocība, ka vīrs stūrē un es stundu iepriekš varu domāt par darbu,» viņa saka.
