Krodziņa durvīs brīdinājums: «Ja nav maskas, ieeja liegta.» Foto — Jānis Latvels.
Dažādās pasaules vietās dzīvojoši latvieši stāsta par situāciju un noskaņojumu viņu pašreizējās dzīves vietās
Jaunākajās ziņās lasu, ka Honkonga un Seula esot vienīgās pasaules lielpilsētas, kur dzīve turpinoties ierastajā ritmā. Īsti tam piekrist nevaru, tomēr, redzot, kas notiek citur pasaulē, šis apgalvojums nav bez pamata.
Kopš 23. janvāra, kad tika paziņots, ka Honkongā ir pirmais Covid-19 inficētais, ir pagājuši trīs mēneši, un šajā 7,5 miljonu pilsētā reģistrēts tikai nedaudz vairāk par tūkstoti saslimušo. Arī četri nāves gadījumi nešķiet daudz, salīdzinot ar traģisko realitāti citur.
Kāpēc Honkonga bijusi veiksmīga inficēto skaita nobremzēšanā? Populārā versija ir šāda — vietējie sevis pasargāšanas gudrības iemācījās pirms 17 gadiem, kad šo Dienvidķīnas teritoriju piemeklēja SARS vīruss, Covid-19 priekšgājējs, kurš nonāvēja 300 cilvēku. Toreiz honkongieši iemācījās, ko nozīmē šķaudīt un klepot ar aizklātu muti, valkāt maskas te ir pašsaprotami. Arī pilsētas ielas kopš tā laika kļuvušas daudz tīrākas.
