Marjus Laurinavičs. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Sarunājāmies ar drošības un aizsardzības jautājumu pētnieku Marju Laurinaviču pagājušo trešdien, 20. septembrī, kad beidzās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības Zapad 2017. Tāpēc šķita, ka tieši šīs mācības, par kurām skanēja tik daudz bažu un prognožu, būs sarunas aktuālākais jautājums, ar kuru labi sasauktos arī Eiropas Komisijas pārstāvniecībā todien rīkotās diskusijas temats — par Eiropas aizsardzību —, kurā pētnieks piedalījās. Tomēr viņa ieskatā vislielākais apdraudējums Baltijas valstīm un Rietumiem kopumā ir nevis Krievijas tanki, bet gan naudas koferi — stratēģiskā korupcija un «kleptokrātijas eksports».
Laurinavičs šovasar atgriezies Lietuvā pēc divu gadu darba Hadsona institūtā Vašingtonā, pirms tam bijis pētnieks Eiropas Politikas analīzes centrā (CEPA) un Viļņas Universitātes Austrumeiropas pētījumu centrā. Viņš uzsver, ka, vērtējot Krievijas rīcību, jāpatur prātā, ka tā «nav normāla valsts». Viņš to dēvē par mafijas valsti, kurai ir specifiskas īpašības, un viena no tām ir totāls oportūnisms: «Viņi izmanto iespējas, kuras mēs viņiem sniedzam. Viņi paši neizgudro neko — es runāju ne tikai par kaut kā uzcelšanu, bet arī par sagraušanu. Viņi tikai izmanto mūsu vājās vietas.» Bet militāri Baltija pašlaik vairs nav NATO vājākā vieta, kā bija pirms vēl tikai trim gadiem.
