Voldemārs Spuņģis. Zīmējums — Ernests Kļaviņš.
Klimatam kļūstot siltākam, pie mums var ienākt eksotiskas kukaiņu sugas un arī slimības, stāsta entomologs Voldemārs Spuņģis
Latvijas Universitātes bufetē es dancoju apkārt salātu traukiem kā tāds kaisles apmāts ods vasaras mijkrēslī. Mēģinu sajust, kuri no veģetārajiem salātiem novibrēs manām maņu antenām atbilstošā frekvencē. Mulstu, jo parasti ēdu gaļu, bet nupat esmu apņēmies mēģināt to nedarīt, lai mazāk kaitētu videi. «Sēnes ir gandrīz dzīvnieki,» mani vērodams, drusku ķircinoši saka profesors Voldemārs Spuņģis. «Jo hitīns?» es prasu. Viņš smīnot pamāj ar galvu. Tas ir vecs triks, es arī tā esmu kaitinājis veģetāriešus. Hitīns ir viela, kas atrodama tikai dzīvniekos, īpaši posmkājos, un sēnēs, bet nekad augos. Tas un vēl pāris pazīmes nostāda sēnes tādā kā pelēkajā zonā starp augu un dzīvnieku valstīm. Daba ir brīnumu pilna, un to izpēte ir mana sarunas biedra profesija. It īpaši tie radījumi, kuri klāti ar hitīnu, bet nav sēnes.
