Vija Piese (no kreisās), Dzintra Hirša un Ieva Zuicena grāmatas Latviešu valodas prasmes līmenis prezentācijā Rīgas Latviešu biedrības namā. 1997. gada 20. oktobris. Foto — Māris Kaparkalējs, no Ievas Zuicenas privātā arhīva.
Žurnāls Domuzīme, 2022, nr. 3
90. gados sākās procesi, kuros latviešu valodu gan cēla, gan gremdēja. Fragmenti no atmiņām
Latvijā rusifikācija nekad netika oficiāli pasludināta, bet praktiski padomju okupācijas vara to veicināja un īstenoja, un tās balsts lielā mērā bija uzspiestā migrācija. 20. gadsimta 80. gados latviešu tautas demogrāfijas un valodas stāvoklis pašu zemē jau bija pavisam kritisks. Tādēļ viens no Atmodas kustības galvenajiem mērķiem bija latviešu valodas situācijas uzlabošana.
1988. gada 7. oktobra Latvijas Tautas frontes mītiņā Mežaparka Lielajā estrādē apkārt visam skatītāju laukumam bija izlikts milzīgs uzraksts: «Rusifikācijai nē!» Dienu iepriekš bija panākta pirmā uzvara — Augstākā Padome pieņēma lēmumu par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai un uzdevusi sagatavot likuma projektu par valodu lietošanu Latvijas PSR.
