A. Ošiņa un P. Mantnieka Kartogrāfiskā institūta birojs un spiestuve Rīgā, Dzirnavu ielā 119
Pagājušā gadsimta 30. gadu Latvijā vārdu salikumam «Mantnieka kartes» ikdienas saziņā bija tāds pats zīmola skanējums kā «VEF radioaparāti» vai «Ķuzes saldumi»
Pēteris Rūdolfs Mantnieks kartēm veltīja faktiski visu savu mūžu. Turklāt Latvijas uzņēmējdarbības vēsturē grūti atrast līdzīgu gadījumu, kad rūpals pēc veiksmīgas attīstīšanās dzimtenē spēja atzelt un pat paplašināties trimdā.
Nākamais Latvijas kartogrāfijas celmlauzis piedzima 1895. gada 11. oktobrī Cēsu apriņķa Kosas pagasta zemnieku ģimenē. Ja ne Pirmais pasaules karš, puisis varbūt izvēlētos citu dzīves ceļu, taču Pēteri ieskaitīja Krievijas impērijas armijas kartogrāfos.
Kara beigas viņš sagaidīja Krievijas Tālajos Austrumos un 1919. gadā, kā daudzi citi latviešu bēgļi un Sibīrijas latvieši, iestājās Vladivostokā veidotajā Imantas pulkā, kam bija plānots atgriezties Eiropā un piedalīties Latvijas Neatkarības karā. Stāsta, ka pirmais patstāvīgais veikums Latvijas kartogrāfijā Mantniekam bijis uzzīmēt ar statistiku bagātinātu Latvijas karti latviešu un franču valodā.
