«Kāpēc mēs bijām tik akli?»

  • Veronika Hakenbroha, © Der Spiegel
  • 06.05.2020
  • IR
Buboņu mēra slimnieki 1411. gadā Šveicē izdotas bībeles ilustrācijā. Šī nāvējošā sērga, kas Eiropā uzliesmoja 1347. gadā, nogalināja aptuveni trešo daļu kontinenta iedzīvotāju.
Foto — Shutterstock

Buboņu mēra slimnieki 1411. gadā Šveicē izdotas bībeles ilustrācijā. Šī nāvējošā sērga, kas Eiropā uzliesmoja 1347. gadā, nogalināja aptuveni trešo daļu kontinenta iedzīvotāju. Foto — Shutterstock.

Medicīnas vēsturnieks Frenks Snoudens mūsdienu pandēmiju salīdzina ar citām smagām sērgām pasaules vēsturē un mudina ātrāk mācīties, lai sagatavotos jaunu slimību uzliesmojumiem

[caption id="attachment_431893" align="alignnone" width="850"]

Medicīnas vēstures profesors Frenks Snoudens: «Mums jāiemācās domāt kā sugai — tādai sugai, kam pasaulē jāsadzīvo ar mikrobiem.» Foto — Der Spiegel
Medicīnas vēstures profesors Frenks Snoudens: «Mums jāiemācās domāt kā sugai — tādai sugai, kam pasaulē jāsadzīvo ar mikrobiem.» Foto — Der Spiegel  Foto - 
Medicīnas vēstures profesorsFrenks Snoudens: «Mums jāiemācās domāt kā sugai — tādai sugai, kam pasaulē jāsadzīvo ar mikrobiem.»
Foto — Der Spiegel[/caption]

Frenks Snoudens (73) ir medicīnas vēstures profesors Jeila Universitātē un pērn rudenī iznākušās grāmatas Epidēmijas un sabiedrība: no melnās nāves līdz mūsdienām* autors. Veicot pētījumus, pirms gandrīz 50 gadiem viņš pārdzīvoja holeras uzliesmojumu Romā. Un arī tagad viņš ir iestrēdzis Itālijas galvaspilsētā Covid-19 dēļ. Arī profesors pats saslima ar jauno koronavīrusu, taču mūsu sarunas dienā stāsta, ka jau jūtas labāk, lai gan aizvien atrodas karantīnā.

Jaunākajā žurnālā