Valmieriete Anita Liepiņa bijušā kolēģa meitai Mārai Miķei ziedojusi daļu savu aknu. Foto — Reinis Hofmanis, F64
Lai glābtu meitu Māru, viņas vecāki pusgadu meklēja aknu donoru, taču nesekmīgi. Palīdzēt gribēja Anita Liepiņa, meitenītes tēta darba kolēģe. Beļģu ārsti brīnījās, ka ziedot vēlas svešs cilvēks, tāpēc teju vai atteica operāciju
Tik agri no darba Ziedonis Miķis mājup nebija aizgājis nekad. Tas bija šāgada janvārī, kad piezvanīja sieva Edīte un teica, ka arī otrs Ziedoņa brālis nav atzīts par derīgu aknu donoru. Gadu vecās meitas Māras vienīgā iespēja izdzīvot bija aknu transplantācija. Viņa slimoja ar retu slimību - žultsceļu atrēziju. Vienkāršāk sakot, žults saēda aknas. Par Māras donoru varēja kļūt radinieki vecumā no 21 līdz 50 gadiem, ar labu veselību, saderīgu asins grupu.
Vispirms uz pārbaudēm devās Ziedoņa vidējais brālis Ivars, kurš nešaubījās par savu veselību, jo divus gadus nodeva asinis. Latvijā veiktās analīzes liecināja, ka kļūt par donoru ir iespējams. Ivars devās uz pārbaudēm Briseles klīnikā, kur bija paredzēts veikt aknu tranplantāciju mazajai Mārai. Analīzēs atklājās B hepatīts. «To taču vajadzēja pamanīt jau Latvijā! Tad jau viņa nodotās asinis kādam pārlietas ar visu hepatītu,» Māras mamma Edīte velta skarbus vārdus mediķiem. Latvijā līdz šim aknu transplantācijas nav veiktas, līdz ar to nav atbilstošu speciālistu.
